Ko mēs vērojam pie mums šobrīd?
Redzama Jaunās Vienotības politiķa Reira vadītā Finanšu ministrija atklāti šantažē, pat ņirgājas par pirms dažiem mēnešiem citas partijas pārziņā nonākušo Izglītības un zinātnes ministriju, algu pielikuma skolotājiem atteikumu pamatojot ar nepabeigtajām reformām (lai gan par to liela daļa atbildības tomēr būtu jāuzņemas iepriekšējam ministram – Reira partijas biedram Šadurskim).
Jaunie konservatīvie uzsākuši karu pret ģenerālprokuroru. Skaidrs, atsevišķiem cilvēkiem pret kādu var būt personiska nepatika, bet tā lai ir viņu problēma.
Mums, sabiedrībai, lai saprastu, ka konkrētā amatpersona tiešām pelnījusi nomaiņu, būtu jādzird nevis tā naida pilnā retorika, bet gan konkrēti argumenti, kāpēc šis viens ir slikts un kādam jābūt tam, kuru atzīs par labu.
Tas, ka šis ģenerālprokurors nav draudzīgs kādai partijai un kāds deputāts vai ministrs grib panākt, ka šajā amatā tiek tāds, kas būs attiecīgajiem politiķiem draudzīgs, galīgi nav arguments, ko piedāvāt plašākai sabiedrībai. Jo "patīk" vai "nepatīk" vispār šeit nebūtu jāspēlē nekāda loma – tikai kritērijiem par kompetenci un godīgumu. Bieži piesauc arī reputāciju? Jā, bet tad nāk prātā anekdote par dzērāju, kurš novemj līdzbraucēju transportā un uz teikto, ka uzvedas kā cūka, atbild: bet paskaties uz sevi, pēc kā tagad izskaties. Proti, reputācija jāvērtē īpaši rūpīgi, jo to var arī ļaunprātīgi sabojāt.
Nākamais piemērs. Gan Rīgā pie varas esošās, gan opozīcijas partijas runā par ārkārtas vēlēšanām kā risinājumu. Kam? Iespējai pašiem tikt pie varas. Vai kāds runā par to, kas un kā labāk jādara? Un par kādiem līdzekļiem? Proti, vai kādam ir labākas rīcības, saimniekošanas plāns? Nē. Vienīgi dzirdam, ka slikti ir tā, kā tagad, tāpēc tās "kārtis ir jāpārmaisa un jāpārdala no jauna". Vai ir garantija, ka "iedalīsies" labākas? Nē, protams. Bet politiķiem (turklāt gan varas, gan opozīcijas), redz, šķiet, ka tā spēle ir tā vērta. Jo atkal – priekšplānā ir pašu intereses, par citu neko nedomā. Jā, ir milzum daudz problēmu atklājies pašvaldības saimniecībā, ir acīmredzams, ka jaunievēlētais Rīgas mērs situāciju nepārvalda un arī pilnībā nepārzina. Bet kā varam zināt, ka pēc vēlēšanām būs labāk, ja visas diskusijas ir nevis par to, kā darīt labāk, bet gan par personālijām, kas ir vai nav pie teikšanas?
Protams, ar šo negribu teikt, ka viss ir slikti. Drīzāk – šie un vēl vairāki nepieminēti piemēri ir kā tās darvas karotes, kas bojā medus mucu. Norises, kas "lec acīs", uzvedība, kas būtu jāmaina. Un vispirms jau politiķu fokusējums – no savām uz reālām sabiedrības vajadzībām.
Pareizaisvirsraksts
Doma
:):):)