Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Krievija gatavojas Donbasa inkorporācijai

Uzskatāmi ir sākusi mainīties situācija Ukrainas austrumos jeb Donbasā, kur kopš 2014. gada turpinās konflikts starp Ukrainu un Krievijas atbalstītajiem vietējiem separātistiem.

Virkne pazīmju liecina, ka Maskava ir pārgājusi pie nosacītā plāna B un vairāk neizskata iespēju, ka Donbass varētu atgriezties Ukrainas sastāvā, kā to paredz Minskas vienošanās.

Pēdējās, kas tika parakstītas 2015. gadā, tiek uzskatītas par vienīgo atzīto konflikta atrisināšanas iespēju un ir oficiāli apstiprinātas arī Apvienoto Nāciju līmenī. Vienlaikus vienošanās, kuras Ukraina parakstīja militāras sakāves draudu priekšā, ir izdevīgas Krievijai un separātistiem, jo paredz plašas autonomijas piešķiršanu Donbasam, tajā skaitā iespējas ietekmēt būtiskus ārpolitiskos lēmumus. Šā iemesla dēļ oficiālā Kijeva cenšas panākt vismaz tai pašu neizdevīgāko vienošanās punktu pārskatīšanu, kas ir viens no iemesliem, kamdēļ miera process (Minskas vienošanos īstenošana) nevirzās uz priekšu.

Situācija, kad nav nedz miera, nedz kara, bezgalīgi pastāvēt, protams, nevar, un pirmais nopietnais signāls par Krievijas nostājas maiņu (vai arī par to, ka Donbasu jau sākotnēji nav bijis plānots atdot atpakaļ Ukrainai) izskanēja vēl 2019. gada aprīlī. Tad tika paziņots par Krievijas pilsonības piešķiršanu atvieglotā kārtībā abu Donbasa prokrievisko republiku iedzīvotājiem. Patlaban Krievijas pasu īpašnieku skaits tajās ir pārsniedzis 600 tūkstošus cilvēku no kopumā aptuveni 3,5 miljoniem iedzīvotāju, un tiek lēsts, ka nākamā gada sākumā tas sasniegs jau miljonu cilvēku. Lieki piebilst, ka šādu skaitu jaunpilsoņu Maskava nevienam atdot negrasās.

Savukārt nupat Ukraina publiskojusi informāciju, ka Krievijas valdība ir apstiprinājusi plānu paātrinātas Donbasa ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Maskava vismaz turpmākos trīs gadus piešķirs iespaidīgus līdzekļus separātiskā reģiona budžeta iestāžu darbinieku algu, kā arī pensiju un virknes pabalstu paaugstināšanai līdz kaimiņos esošā Krievijas Rostovas apgabala vidējiem rādītājiem. Tam tiks tērēts vairāk par 3,5 miljardiem eiro gadā, uzskatot, ka šādi ieguldījumi vilks uz augšu arī atklāti nīkuļojošo privāto sektoru.

Oficiāla apstiprinājuma šai informācijai nav, jo Krievija nelabprāt runā par separātistiem sniegto atbalstu, tomēr paziņojums tiek uzskatīts par ļoti ticamu, jo par minētā lēmuma esamību liecina arī virkne citu pazīmju. Praksē tas nozīmē, ka separātistu kontrolētajās teritorijās ievērojamas iedzīvotāju daļas ienākumi jau pavisam drīz vidēji vismaz divkārt pārsniegs analogus ienākumus Ukrainā. Donbass de facto tiks pilnībā integrēts Krievijā, pat ja de iure šis fakts netiks atzīts, bet reģiona iedzīvotāju jau tāpat nelielā vēlme atgriezties Kijevas paspārnē samazināsies līdz minimumam. Rezultāts savukārt būs pilnībā pretējs vēl nesenajām cerībām, ka Ukraina varētu kļūt par piemēru iedvesmojošām pārmaiņām reģionā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē