Krievijā sākas politiskās sistēmas reformēšana

Īpašu uzmanību, protams, piesaista iecerētās izmaiņas pamatlikumā, kas kopumā tika gaidītas, taču vismaz pāris gadu vēlāk. Ieceres paredz Krievijas parlamenta (tas nozīmē arī politisko partiju) un reģionu gubernatoru pilnvaru un atbildības paplašināšanu, kā arī tiesu varas neatkarības nostiprināšanu, vienlaikus gan saglabājot plašas prezidenta pilnvaras. Tāpat paredzēts noteikt Krievijas pamatlikuma prioritāti pār starptautiskajām tiesībām un līgumiem.

Lai arī visas iecerēto izmaiņu nianses vēl nav līdz galam zināmas, pamatvilcienos ir skaidrs, ka jau pēc nākamajām, 2021. gadā gaidāmajām Valsts domes (parlamenta apakšpalātas) vēlēšanām Krievijā vismaz formāli pastāvēs jau jūtami cita politiskā sistēma. Atsevišķi jāpiebilst, ka izmaiņu veikšanai esošajā pamatlikumā pietiek ar konstitucionālo vairākumu parlamentā un šāds vairākums prezidentu atbalstošajai partijai Vienotā Krievija arī ir, tomēr Putins paziņoja, ka uzskata par nepieciešamu izmaiņu apstiprināšanu referendumā. Referendums pašsaprotami piešķirs mainītajai konstitūcijai daudz lielāku leģitimitāti, vienlaikus ievērojami apgrūtinot jauno pantu atcelšanu.

Ne mazāk svarīgi, ka uzreiz pēc prezidenta uzrunas par atkāpšanos paziņoja Krievijas premjerministra (un paša tuvākā Putina līdzgaitnieka) Dmitrija Medvedeva valdība. Par jauno Krievijas premjerministru savukārt kļūs Federālā nodokļu dienesta vadītājs Mihails Mišustins, kurš gan tiek uzskatīts par galvenokārt tehnisku un īslaicīgu premjeru. Viņa vadībā Krievijā ir ieviesta efektīva nodokļu iekasēšanas un preču plūsmu uzraudzības sistēma, un acīmredzami tiek gaidīts, ka šo pieredzi Mišustins izmantos arī valdības darba efektivitātes palielināšanai. Ieskaitot pamatīgu revīziju par liberālām uzskatītajās ekonomiskā bloka ministrijās.
Pieteiktās ieceres nekavējoties izraisīja arī iespaidīgu spekulāciju vilni, veltītu galvenokārt varas nodošanai Putina pagaidām nezināmajam pēctecim, kā arī tam, kādu amatu viņš plāno ieņemt pēc prezidentūras beigām 2024. gadā. Ir skaidrs, ka Krievijas prezidents grasās saglabāt ievērojamu ietekmi uz politiskajiem procesiem valstī arī pēc 2024. gada, tomēr galvenais šajā gadījumā ir ne tik daudz personāliju, cik sistēmas kopējās stabilitātes un politiskā kursa nemainības jautājums.

Faktiski Krievijā šobrīd tiek veidota tāda politiskā sistēma, kura spēs stabili funkcionēt neatkarīgi no tā, kā ritēs varas nodošanas process un kas atradīsies Valsts prezidenta krēslā. Savukārt Krievijas kopējā politiskā kursa nemainības tālākai nodrošināšanai ir iecerēti jauni kontroles mehānismi, kuru pilnvaras tāpat tiks definētas konstitūcijā. Lieki piebilst, ka šis kurss pavisam noteikti nebūs prorietumniecisks.