Lai diskusijas nepārtop histēriskā klaigāšanā

Ir viena dīvaina lieta, pie kuras ir grūti pierast... pirms-padomju, padomju un pēc-padomju laika Dieva ienaidnieku apsolūti vienādā argumentācija. It kā visi būtu vienos poļitruku kursos mācījušies.

Bet ja ''oponenta'' ''viedoklis'' tiešām ire nepareizs? Vai pat vēl zemāk = muļķīgs? Bet ja ''oponents'' ir sen zināms muļķīgu viedokļu ģenerators? Vai vispār nav spējīgs izteikt nekādu viedokli, tikai bļaustās? Bet ja pats redaktorelis ievadrakstos rāda piezīmi, kā nevajag diskutēt, bet apskatnieki idiotšovo tā, ka Gebelss sarktu no kauna, ja būtu dzīvs un mācētu latviski?

Piemēram, ko jaunā paaudze var iemācīties no kā krupīša lecošā Andreja Upīša? Melus par vācu marodieriem, ko mani vectēvi un vecvectēvi nez kāpēc nav redzējuši? Ko dod stāsts par depresīvo Klāsu, kurš nomocījies dienēt kara flotē, ielec jūrā, pēc tam sāk pats sevi nosodīt, ka nenozaga virsniekam kortiku un nenodūra kādu uz kuģa, bet vairs nepaspēj to izdarīt, jo, kad viņam pasviež glābšanas riņķi, vilnis ietriec viņu bortā? Ko jaunatnei iemācīs nošautais naža varonis Žoržs? Kā labāk huligānot? Pats lielākais ļaunums, ja skolā atgremo TIKAI tādus stāstus. Blaumaņa Edgaram bija prototips, tāpat Atraitnes dēlam, Kilonus romieši sita rustā tūkstošiem, bet puspatiesība = stāstīt tikai negācijas, kaut arī tiešām bijušas, bet labo noklusēt = ir MELI.

uzņēmējdarbībā ar konkurentu kritizēšanu vien tālu netikt===kundzīt, uzņēmējdarbībā konkurenta apmelošana ir galvenais teleubagu, tas ir, reklāmdevēju paņēmiens!

Vai psihologiem vispār ir pieejami instrumenti reālai cilvēka pašapziņas celšanai - tas ir jautājums. Daudz svarīgāks par diskusiju kultūru. Sabiedrībā, kuras locekļi kvēli ienīst viens otru nevar būt nekādas "diskusiju kultūras"

Es pieņemu, ka literatūrā tiek turpināta PSRS laiku tradīcija par pirmspadomju laiku stāstīt tikai briesmu stāstus. Tātad Atraitnes dēls, Cibiņš, Dullais Dauka, trāķietis Kilons, bez vainas nošautais Klemanss Perjē, pasšnāvnieks Klāss, ar policistiem konfliktējošais Žoržs un viņa draudzene Sabīna. Es reiz, atceroties šos divus Upīša varoņus, pajautāju savam paziņam policistam = ko jūs darītu, ja kāds mestos jums virsū ar nazi? Viņš atbildēja = šautu. Varbūt ne uzreiz galvā vai rumpī, bet slimnīca huligānam būtu nodrošināta. Mūsu literatūras stundās tiešām ir vajadzīgi citi varoņi, tādi kā Grīna Jānis ''Žans de Kurlāns'', Laicena ceļotājs no stāsta ''Laimes putns'', Čaka un tā paša Grīna aprakstītie strēlnieki un Jaunsudrabiņa saimnieks. Derētu arī Kārļa Kraujiņa ''Spoku dzirnu'' personāži. Tas ir nenormāli, ka 21. gadsimtā vēl jācīnās ar māņticību, bet pasaule ir tāda, kāda ir.

Lai nu kura gotiņa būtu māvusi... Autorei ir sen un labi zināms paradums uzbrukt komentētājiem, lietojot tos pašus ''argumentus'', kurus viņa pārmet citiem. Tas ir, apklusināt ar kliegšanu. Par terminu ''muļķis'', ''idiotšovmenis'', ''piedzērušas akušieres upuris'' utt. lietošanu = ja cilvēks paziņo, ka, piemēram, ASV dolāri sagrauj valstis, kurās tiek lietoti, vai Polijas robeža kādreiz gājusi pa Egejas jūras krastu, kas viņš ir pēc tāda paziņojuma? Tālāk, autorīt. Visi jūsu uzbrukumi komentētājiem līdfz šim ir sadūrušies un arī tālāk sadursies ar iznīcinošu pretestību = vārda brīvību cilvēkiem dod Satversme, nevis jūs vai madžiņs = bet Latvijas proklamēšanas 100. jubilejā pasaule nekļūs ideāla. Noslēdzot šo komentāru, teikšu tā, kā parasti saku histēriskiem troļļiem = ja jums ir konkrēti iebildumi pret konkrētu argumentu, tad izsakiet, bet ja nav,. tad nemēģiniet uzbrukt vārda brīvībai. Riuskējat dabūt pretī ka maz neliksies.

Profesores Ancānes gadījums ir ikdiena. Jo, ja eksistē diskusiju kultūra, vienai no tās pamatsastāvdaļām būtu neliekuļošana un nemelošana. Ja kādam pamatoti liekas, ka profesore izteikusies pagalam muļķīgi, nez vai "kulturāli" būtu izlikties un teikt, ka "viedokļi ir dažādi". Viedoklis, ka diskusiju biedra viedoklis ir muļķīgs taču arī ir viedoklis. Vai "viedoklis" ir tikai skaista frāžainība un nekas vairāk????

Tiku līdz "no padomju laikiem mantotajā", skaidrs, tālāk var nelasīt. Pēc 50 gadiem visu vels uz ES.

Būs diskusijas - būs ekonomika.