Tas attiecas arī uz diskusijām par minimālās algas paaugstināšanu. 4. jūlijā pēc valdības sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka panākta vienošanās minimālo algu no pašreizējiem 380 eiro nākamgad paaugstināt līdz 430 eiro, vēsta LETA. Drīzumā ar atsauci uz aģentūru LETA internetā parādījās kādas Latgales uzņēmējas viedoklis, ka "minimālās algas celšana var apdraudēt vietējā kapitāla uzņēmumus". Konkrēta cilvēka redzējums, taču gan jau atrastos arī cilvēki, kuri minimālās algas kāpumu uztver ar cerībām un kuriem daži desmiti eiro ir svarīgi izdzīvošanai. Gan atrastos arī trešais cilvēkstāsts, ko vēstītu kāds vietējā kapitāla uzņēmuma īpašnieks, apgalvojot, ka viņa biznesu minimālās algas celšana neapdraud, jo algas uzņēmumā jau ir augstākas.
Šādos cilvēkstāstos vērts ieklausīties, bet valsts politikai svarīgs ir globālāks skatījums – nevis plēšanās par katru eiro, ko pielikt vai nepielikt minimālajai algai, bet diskusijas par to, kā panākt, lai Latvijā būtu pēc iespējas vairāk darba tirgū konkurētspējīgu cilvēku, kuri paši var nodrošināt sev ienākumu līmeni, kas augstāks par minimālo algu, un arī izveidot uzņēmumus, kas nebalstās uz zemām algām, bet uz konkurētspējīgu produkciju, prasmi iekarot vietu tirgū un tirgū arī noturēties.
Protams, ne valdība, ne Saeima, ne politiskie spēki nevar katram valsts iedzīvotājam atritināt sarkano paklāju, pa kuru bez pūlēm ikviens var aiziet pēc lielas labklājības. Tomēr noderētu valstiska līmeņa centieni padarīt mūsdienīgāku izglītības saturu, veicināt uzņēmējdarbību un atbalstīt perspektīvas tautsaimniecības jomas. Protams, vienmēr būs kāds cilvēks, kuram nāksies strādāt par minimālo algu, kāds uzņēmums, kura pamatā būs princips "pēc iespējas mazāk maksāt nodokļos un algās", nevis princips "vairāk pelnīt". Taču būtiski ir, vai valstiskā līmenī tiek strādāts pie tā, lai cilvēkiem Latvijā profesionālā konkurētspēja būtu augsta.
Ekonomikas analītiķi un politiķi uzsver – tautsaimniecības attīstību vairs nevar balstīt uz darbaspēka lētumu, vajadzīgi gudri, konkurētspējīgi speciālisti. Lai tādi būtu, bez uzmanības nevajadzētu atstāt izglītības jomu.