LTV sabiedriskā pasūtījuma 2014. gada plānā teikts, ka LTV jābūt līderim informācijā. Vai esat?
Ņesterovs. Tuvojamies, bet vēl tāls ceļš ejams viena apsvēruma dēļ. Nedēļā sasniegtās auditorijas rādītājs mums ir 43%, vidēji Eiropas Savienībā (ES) tas ir 63%, vairākās valstīs – Lielbritānijā, Francijā – pāri 80%. Skaidrs – kamēr neesam pietuvojušies vidējam līmenim, būtu pāragri runāt par informācijas līderi.
Sabiedriskā pasūtījuma definīcija atrodama Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 71. pantā. Tātad "sabiedriskais pasūtījums ir pasākumu kopums, kura uzdevums ir…" un tālāk seko attiecīgā "uzdevuma" 24 daļas, sākot no patriotiskas attieksmes veicināšanas un beidzot ar ekumenisku dievkalpojumu atspoguļojumu. Kā vērtēt – šie uzdevumi ir izpildīti vai nav?
Ņesterovs. Saturs pēc savas būtības ir tāda kategorija, kuru nav iespējams precīzi izmērīt. Veids, kā šie uzdevumi caur saturu tiek realizēti dzīvē, ir ikgadējais sabiedriskais pasūtījums (SP), caur kuru NEPLP izvirza satura uzdevumus sabiedriskajiem medijiem. Tātad, pieņemot, ka NEPLP ir apstiprinājis sabiedrisko pasūtījumu, vienlaicīgi tiek pieņemts, ka šajā gadā likuma panti (uzdevumi – aut. piez.) tiek pildīti.
Tātad indikators tam, vai uzdevumi izpildīti, ir NEPLP lēmums?
Ņesterovs. Tas būtu izpildes atskaitē. Plānojot 24 uzdevumi ir ļoti daudz, skaidrs, ka viena gada laikā viņus visus vienādā līmenī nevar. Tātad ir kaut kādas prioritātes, kas tiek pildītas vairāk, kas – mazāk…
Tad kuri no 24 uzdevumiem bija prioritāri 2014. gadā?
Ņesterovs. Tas ierakstīts katra satura virziena prioritātēs.
Piemēram?
Ņesterovs. Saprotiet, mēs neesam birokrāti, lai pie katra liktu klāt likuma pantu.
Ruduša. To mēs nedarām, un mums jau nav arī pa tiešo jāatskaitās par likuma pildīšanu, tādēļ jau pastāv uzraudzības sistēma. Šis ir satura plānošanas dokuments.
Ļoti maz naudas rādītāju, kas nedod priekšstatu par satura, izmaksu un sasniegtās auditorijas attiecībām atsevišķu raidījumu līmenī, līdz ar to par naudas izlietojuma efektivitāti. Nav iespējams rast atbildi uz populāro jautājumu – cik maksā viens vai otrs raidījums? Var piekrist, ka atsevišķu raidījumu izmaksas konkurējošā tirgū ir komercnoslēpums, tomēr jāmēģina atrast kopsaucēju, jo, nezinot raidījumu izmaksas un efektivitātes rādītājus, var viegli radīt visdažādākās spekulācijas…
Ņesterovs. Daļēji var piekrist, tomēr – kas sabiedrībai ir svarīgi? Mērķis ir pēc iespējas lielākas sabiedrības daļas sasniegšana, faktiski jāmēra, cik liela sabiedrības daļa ar šo naudu tiek sasniegta, par visu kopējo sabiedriskā pasūtījuma naudu. Otrs – cik maksā viens, otrs, trešais raidījums… viens skaitlis bez konteksta var radīt nepareizu priekšstatu…
Jo?
Ņesterovs. Konteksts mūsu gadījumā būtu, ja to var salīdzināt ar citiem līdzīgiem skaitļiem, citu Eiropas sabiedrisko TV ražošanas izmaksām. Lūk, ja mēs salīdzinām, cik par vienu eiro sasniedzam skatītājus katru nedēļu, tad mēs sasniedzam četras reizes vairāk nekā vidēji Eiropā. Cik maksā, piemēram, viens ziņu raidījums vai Sastrēgumstunda? Kādus secinājumus gan viens parasts, mediju industrijā nestrādājošs skatītājs var izdarīt? Tikai nozares profesionāļi var spriest un vērtēt, kādas ir satura izmaksas.
Ruduša. Runājot par formātiem, kurus esam iegādājušies no citiem sabiedriskajiem medijiem… Eiropas formātu tirgos ir pilnīgā neizpratnē, kā var par tādu naudu uztaisīt raidījumu. Tas ir vidēji piecas un dažreiz pat desmit reizes lētāk nekā vidēji Eiropā. Otrs ļoti būtisks aspekts tomēr – kā var mērīt tādus absolūti nekomerciālus virzienus kā kultūra, bērnu raidījumi.
Ekspertu vērtējums, ko transformē skaitļos…
Ņesterovs. Viena vai otra cilvēka subjektīvu vērtējumu nevar likt pamatā naudas skaitļiem, tā nav Eiropas prakse… Daudzās sfērās ārpus sabiedriskajiem medijiem vienkārši nav sabiedrisko mediju ekspertu, nav zināšanu, kā strādā sabiedriskie mediji Eiropā.
Virkne augstskolu mācību spēku, manuprāt, ir pietiekami zinoši...
Ņesterovs. Nu, jūs zināt, kur ir Latvijas augstskolas kopējā Eiropas topā. Mēs strādājam četras reizes efektīvāk nekā vidēji Eiropā sabiedriskie mediji.
Liels progress panākts reklāmas pārdošanā – 31%! Jāpriecājas. Vienīgi mulsina, piemēram, ļoti lielās reklāmas sekundes izcenojumu atšķirības (vairāk nekā astoņas reizes) priekšvēlēšanu aģitācijai LTV un TV3. Kā to var skaidrot?
Ņesterovs. Nebūsim kompetenti izteikties par šo jautājumu. Reklāmas pārdošana ir Ivara Beltes tiešajā uzraudzībā. Nevarēsim komentēt, it īpaši vēl konkurentu reklāmas cenas.
Par vienu no raidījumiem, kurš atskaitē pozitīvi pieminēts. Patiešām, intervija Viens pret vienu ir ienesusi tādu kā svaigumu un interesi. Šķiet tomēr, ka dažādi raidījumi ir ar dažādu toni – ar Igaunijas prezidentu Ilvesu vairāk komplimentārs, ar Saeimas priekšsēdētāju Mūrnieci – agresīvs, ar Krievijas ekspremjeru Kasjanovu – pragmatiski piezemēts u. tml. Jebkurš tonis akceptējams. Bet vai viena raidījuma ietvaros?
Ruduša. Tomass Hendriks Ilvess nesaņem algu no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem, līdz ar to mums ir citas vajadzības un uzdevumi, ejot pie viņa. Jā, viena raidījuma ietvaros ir dažādi stili, bet tas lielā mērā atkarīgs no tā, kas ir intervējamā persona. Viena no mūsu pamatfunkcijām ir būt par sargsuni. Tas nozīmē – ja pretī žurnālistam sēž amatpersona, kura ir atbildīga nodokļu maksātāju priekšā, tad pret viņu ir citas prasības nekā pret kaimiņvalsts prezidentu.
Visu interviju ar Sergerju Nesterovu un Ritu Rudušu lasiet trešdienas, 6. maijā laikrakstā Diena!