Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Attiecīgi arī šoreiz tika cerēts, ka ES vismaz pieklājības dēļ sāks iestāšanās sarunas, tomēr šīs cerības nepiepildījās

Lūzuma gads?

Iepriekšējās nedēļas nogalē Briselē bez vienošanās par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju noslēdzās Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samits. Eiropas Komisija (EK) sākt iestāšanās sarunas ar abām šīm Rietumbalkānu valstīm aicināja vēl šā gada pirmajā pusē.

Pret sarunu uzsākšanu iebilda Francija, kā arī Dānija un Nīderlande. Abas pēdējās samita gaitā gan daļēji mainīja viedokli, tomēr Parīze palika nepielūdzama, un jautājums nu jau kārtējo reizi tika atlikts. Lai ko tur neteiktu EK, abas šīs valstis atklāti neatbilst apvienotās Eiropas standartiem, bet dalība ES tām savulaik tika apsolīta kā sava veida atlīdzība par piekrišanu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. Albānija jau ir NATO dalībvalsts, bet Ziemeļmaķedonija drīzā laikā gatavojas par tādu kļūt. Šāds samita iznākums daudziem kļuva par pārsteigumu lielā mērā tādēļ, ka iestāšanās sarunu uzsākšana nepavisam negarantē veiksmīgu iznākumu. Turcijas piemērs uzskatāmi liecina, ka process var ievilkties gluži vai līdz bezgalībai un zaudēt jēgu, abām pusēm labi saprotot, ka Turcija tā arī nekad nekļūs par ES dalībvalsti.

Attiecīgi arī šoreiz tika cerēts, ka ES vismaz pieklājības dēļ sāks iestāšanās sarunas, tomēr šīs cerības nepiepildījās. Starptautiskā situācija ir mainījusies, un konkrēti Francija neizrāda (un nekad arī nav izrādījusi) nekādu sajūsmu par iespēju nodarboties ar divu lai arī nelielu, taču nabadzīgu, korumpētu, organizētās noziedzības pārņemtu, kā arī plaša pretrunu un ambīciju spektra nomocītu Balkānu valstu uzturēšanu. Tieši tāpat Parīzes piedāvātajā nākotnes Eiropas vīzijā nav atvēlēts daudz vietas izteikti proamerikāniskām valstīm.

Dānijas un Nīderlandes gadījumos lielu lomu spēlē vēlētāju nostāja. Abās valstīs liela ietekme ir antiislāmiskām, pret imigrāciju noskaņotām partijām, un pie varas esošie politiskie spēki ar šo noskaņojumu nevar nerēķināties. Protams, ir arī valstis, kas vēlētos redzēt Albāniju un Ziemeļmaķedoniju (kuras ievērojamu daļu iedzīvotāju veido etniskie albāņi un kur attiecīgi ir liela Tirānas ietekme) ES sastāvā, it īpaši Itālija, kurai reģionā vēsturiski ir lielas intereses.

Kā noslēgsies šī epopeja, pagaidām nav skaidrs. Pastāv ticama iespēja, ka iestāšanās sarunas tomēr tiks sāktas, taču ievilksies jau līdz pieminētajai bezgalībai un pie rezultāta nenovedīs. Savukārt, ja vienprātību jautājumā par sarunu uzsākšanu panākt neizdosies, tad tas nozīmēs, ka 2019. ieies vēsturē kā gads, kad ES ir atklāti atteikusies no politiski motivētas, taču dalībai aliansē nepiemērotu valstu uzņemšanas.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai atbalstāt parakstu vākšanu 13. Saeimas atsaukšanas ierosināšanai?

Kopā nobalsojuši: 963

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Cik var reformēt?!

Virsrakstā liktais jautājums pēdējā laikā atkal izskan aizvien biežāk. Šoreiz – saistībā ar valdības pārstāvju skaļi deklarēto apņemšanos veikt nu jau kārtējo nodokļu reformu. Šķiet, normāla nodokļu ...

Divas ļoti atšķirīgās Eiropas

Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpašas ievērības tika atstāts ar tā dēvētās Samta revolūcijas kādreizējā Čehoslovākijā trīsdesmito gadadienu saistīts notikums – Ungārijas prezidenta Viktora Orbana u...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē