Šī pēc skaita trešā pret Sīrijas kurdiem vērstā Turcijas militārā ofensīva ar mērķi izveidot pierobežā tā dēvētās drošības zonas kļuva iespējama pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps piekrita izvest no reģiona ierobežotos amerikāņu spēkus, kas līdz šim kalpoja par kurdu drošības garantu. Tāpat ir skaidrs, ka kādus līgumus Ankara pirms operācijas noslēgusi arī ar Maskavu. Vienošanos ticamākais rezultāts būs Sīrijas Kurdistānas faktiska sadalīšana starp Turciju un Sīriju, aiz kuras stāv Krievija.
Daudzviet pasaulē Trampa lēmums tiek vērtēts kā nodevība pret kurdiem, kuri bija ASV sabiedrotie cīņā pret radikālajiem islāmistiem, lai gan šis vērtējums ir virspusējs. Problēma ir, ka ASV un kurdu vienošanās paredzēja arī SDF aktivitāšu (atbalsta bruņotai un teroristiskai cīņai pret Turcijas valdību Turcijas teritorijā) pārtraukšanu Turcijā. Tikai pateicoties šim punktam, Ankara piekrita sadzīvot ar faktu, ka blakus tās robežām atrodas teritorijas, kuras kontrolē organizācija, kas Turcijā ir atzīta par teroristisku.
SDF šo vienošanās sadaļu tikmēr ignorēja, bet ierobežotais ASV kontingents nespēja un arī īpaši necentās kontrolēt situāciju. Rezultātā Turcijas pacietība ātri beidzās, un tika sākta kurdu aktivitāšu centru pārvēršana Sīrijā par drošības zonām. ASV savukārt tika nostādītas izvēles priekšā – vai nu jūs esat ar mums, vai ar teroristiem. Rezultātā, raugoties no amerikāņu pozīcijām, aiziešana no Sīrijas Kurdistānas un atbildības par SDF vētraino darbību uzticēšana Damaskai (un pastarpināti – Maskavai) ir diplomātiski veiksmīgs gājiens.
Ar šo soli tiek likvidēts būtisks ASV domstarpību cēlonis ar Turciju, kā arī radīti iespējamie priekšnoteikumi nākotnes problēmām starp Ankaru un Maskavu, jo pēdējai tagad nāksies atbildēt par kurdu aktivitātēm. Savukārt, ja Sīrijas spēki pārāk centīgi ķersies pie kurdu nomierināšanas, tas būs iemesls parunāt par asiņainiem režīmiem un diktatoriem.
Ņemot vērā šādu fonu, pastāv aizdomas, ka rietumu simboliskās sankcijas pret Turciju, kā arī paziņojumi par atbalstu kurdiem ir tikai izrāde, kuras aktieri ātri izklīdīs, līdzko tēma zaudēs aktualitāti. Savukārt vienīgie cietēji beigās izrādīsies kurdi, kuri, lai arī ne bez pašu līdzdalības, taču kļuvuši par maiņas monētu reģionālo un globālo lielvaru spēlēs.
rekur
Gudrinieks
utt