Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija
Vajag līderi, kas apvienotu Franciju un izvestu no krīzes, gluži kā to izdarīja Šarls de Golls

Mazākā ļaunuma princips

Francijā bez īpašiem pārsteigumiem noslēdzās valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, par kuras uzvarētājiem kļuva īstajā laikā sociālistu rindas pametušais un sevi centristos ieskaitījušais bijušais Francijas ekonomikas ministrs Emanuēls Makrons, kā arī Nacionālās frontes (NF) līdere Marina Lepena, kuri saņēma attiecīgi 24 un 21,3 procentus vēlētāju atbalsta.

Vēlēšanu otrā kārta notiks 7. maijā, un teorētiski, protams, abu kandidātu iespējas ir vienādas, tomēr de facto jau tagad ir skaidrs, ka Makrona uzvaru var novērst tikai kādi ārkārtēji apstākļi. Lai arī Lepena ne tuvu nav tik radikāla kā viņas tēvs, kurš dibināja un ilgus gadus vadīja NF, principu "vienalga, kas, tikai ne Lepena" neviens nav atcēlis, un neko mainīt nespēs pat tas, ka NF līdere abās kārtās savāks šīs partijas kandidātam rekordlielu vēlētāju balsu skaitu. Pirmās kārtas rezultāti arī ļauj prognozēt, ka Lepena uzvarēs lielākajā daļā Francijas mazpilsētu un lauku rajonu, tomēr lielpilsētas ar Parīzi priekšgalā tikpat pārliecinoši balsos par Makronu.

Bijušā ministra gandrīz drošā uzvara ir laba ziņa visiem eirooptimistiem. Atšķirībā no Lepenas, kura sola aizvest Franciju no Eiropas Savienības (ES), līdz ar to pieliekot punktu alianses pastāvēšanai, kas bez Parīzes nav iedomājama, Makrons ir kaismīgs eirointegrācijas atbalstītājs. Tieši tāpat Makrona gandrīz drošā uzvara ir laba ziņa visiem, kurus biedē Krievija, jo bijušais ekonomikas ministrs ir noskaņots runāt ar Maskavu visai kategoriskās toņkārtās.

Vienlaikus var gadīties, ka labās ziņas ar to arī beidzas. Francijā jau ilgstoši valda politiskā krīze un ekonomiskā stagnācija, valsti pārplūdina imigranti, regulāri notiek terora akti, sabiedrība ir sašķelta, un Francija strauji zaudē ietekmi ES, nemaz nerunājot par ietekmi globālā mērogā.

Šo un vēl citu iemeslu dēļ valsts prezidenta kārtējo vēlēšanu virsuzdevums ir atrast līderi, kas spēs apvienot Franciju un izvest to no krīzes, gluži kā pirms 60 gadiem to izdarīja Šarls de Golls. Savukārt, ja nākamais prezidents ar šo uzdevumu netiks galā, problēmas turpinās pieņemties spēkā un Francijai draud reāla un neatgriezeniska Eiropas mēroga lielvalsts statusa zaudēšana.

Šādā situācijā izteikti prezidentālas valsts vadības uzticēšana politiķim, kura galvenie līdzšinējie sasniegumi ir veiksmīga sabiedrisko attiecību kampaņa un ciešas saites ar liela mēroga finansistiem un kurš priekšplānā izvirzījies, būdams mazāk iesaistīts skandālos nekā oponenti, ir riskants pasākums, turklāt ne tikai Francijai, bet visai ES. Rezultātā atliek vienīgi cerēt, ka kandidāta Makrona vārdi saskanēs ar nākamā prezidenta Makrona darbiem.

Top komentāri

Spagetijs
S
Jau iepriekš paredzamas ievirzes raksts...
neesi tik viszinigs
n
Makrona elektorats ir naivi tinji, kas balso pirmoreiz mùzà, Alcheimera pensionàri, kas balso pédéjoreiz un bobos - augstàkàs skiras ierédnieciba. Fillona padomam - balsot par Makronu - vinja sekotaji neklausis, savukàrt Melansona piekritéji paslaik svarstàs starp 'vote blanc' un Le Penu. Savus piecus procentus Marine sanems no trim citiem bijusajiem kandidàtiem. Vienigais, uz ko Mikrons var cerét - imami, kas pavélés aràbiem doties vélét par banksteru ielikteni.
ups
u
Globalizators vél nav dabujis Elizejas atslégas, bet riepas jau deg.... https://www.youtube.com/watch?v=C0e7LTw8_eE
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē