Protams, ja vien produktivitāti nevērtējam pēc aprakstīto vai aprakstāmo papīra lapu skaita.
Par to, ka tieši aprakstāmo papīru kļūst arvien vairāk, ikviens kārtējo reizi varēja pārliecināties LTV raidījumaAizliegtais paņēmiens «uzņēmējdarbības sākšanas seriālā». Arī Latvijas Radio šonedēļ izskanēja spilgts uzņēmēja stāsts, ka dažādas pārbaudes viņa saimniecībā Akmeņkalni šogad bijušas jau 76 (!) reizes. «Deviņās jaungada dienās bija 16 pārbaudes. Mums sēdēja pārbaudītāji rindā. Šodien vienu cehu, rīt otru, tad ferma, tad kautuve, viesu māja. Ugunsdrošība, darba inspekcija...» stāstīja uzņēmējs. Pēc tādiem gadījumiem jābrīnās, ka Latvijā vēl joprojām ir cilvēki, kas apņēmības pilni dibina uzņēmumus, investē to attīstībā.
Skaidrs - jo vairāk ierēdņu, jo lielāka tiem nepieciešamība sevi, kā saka, atražot. Tāpēc redzam, ka ministrijās un dažādās aģentūrās to paspārnē viena darba grupa un sapulce ir otras galā un katra lēmuma vīzētāju vesels pulks. Individuālās atbildības par pieņemtajiem lēmumiem nevienam nav, bet kolektīvā atbildība, kā zināms, ir... kolektīvā bezatbildība. Tad nu saražo brīnumus.
Vai, uzrādot atklātās nepilnības, kaut kas var mainīties? Vajadzētu tā būt, bet šaubos, vai kāds tam tic. Šonedēļ Dienāpar šo tēmu bija lieliska karikatūra, kas spilgti raksturo situāciju, kādā esam ar cīņu pret birokrātisko slogu, - tas ir gluži kā donam Kihotam ar vējdzirnavām. Tieši pie rokas pieķertās amatpersonas gan sola laboties, taču tā ir vien reakcija uz tiešo kairinājumu - sistēmu kopumā neviens i nedomā pārskatīt vai pilnveidot. Jo katram ministram rūp tikai sava joma, uz procesiem, problēmām un to risinājuma iespējām kompleksi neviens neskatās. To ļoti spilgti apliecināja arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, TV diskusijā uz jautājumu, kad tiks novērsti daudzie birokrātiskie šķēršļi uzņēmējdarbībai, gluži kā dzejoli skandinot, ka uzņēmumu taču varot nodibināt dažu dienu laikā. Pārējais, ziniet, citu lauciņā... Tādā brīdī gribas teikt: ejiet ka mājās, lai nāk jauni jūsu vietā, kaut vai to pašu partiju virzīti, bet gatavi strādāt jēgpilnāk.