Meļņiks: Izaugsmes ambīcijas - tikai uz pieprasījumu...

Meļņikam nekas nav jādara. Meļņikam ir tikai jāpauž Dienas īpašnieku viedoklis.

Atliek tikai noskaidrot, kā pa šiem tiltiem ies savas puses smagā tehnika, ja vajadzēs uzbrukt, nevis aizsargāties? 1940. gadu zemes ceļus pat nevajadzēja īpaši nolaist. Pavasara vai rudens lietus pārvērta ceļus dubļu jūrā, kur pat leģendārais T-34 iegrima līdz asīm un knapi vilkās uz priekšu. Tas viss pilnīgi bez maksas un sagatavošanās! Tagad tādu ceļu vairs nav, jāskatās vecās kinohronikas, lai saprastu, kādas toreiz bija grūtības transportam.

Skatos, jūs esat salasījies Vitjkas Suvorova prātuļojumus par 1941. gadu. Tad lūk, karā ne tikai pretiniekam jāuzbrūk, bet arī pašiem un tāpēc radīt ''nepārejamus apvidus'', kuriem pašu karaspēks nevarēs tikt pāri, ir tīrā kaitniecība, nemaz jau nerunājot par to, ka neviens civilists nebūs noturams šajā ''nepārejamajā apvidū''. Nebija tādu nepārejamu apvidu nekur Eiropā. Vācu Zigfrīda līnija atradās visattīstītākajā Vācijas daļā. Franču Mažino Līnijas dēļ Elzasu un Lotringu nepārvērta par tuksnesi. Beļģija tolaik bija viens liels nocietinātais rajons, kas tomēr netraucēja Beļģijai būt attīstītai valstij. Pēc Vitjkas Suvorova ''loģikas'', Luksemburga vai Šveice vispār nevarētu pastāvēt, jo šīs valstis ir tik mazas, ka visa teritorija būtu jāpārvērš ''izdedzinātajā zemē''. Sliktākajā gadījumā spridzināja tiltus un ari tikai tuvojoties ienaidniekam. Staļins praktizeja ''izdedzināto zemju'' radīšanu, tikai nevis pirms kara, bet atkāpjoties un arī ne visur. Gadījās, ka vienkārši nepietika laika, jo vācu mehanizētās kolonnas uzbruka pārāk ātri. Šī bija atbilde uz publicista Vitjkas Suvorova prātuļojumiem par 1940. gadu stratēģiju. Siem prātulojumiem nav nekāda sakara ar mūsdienu ekonomiku.