Nebija vēl līdz galam pabeigta biļetenu skaitīšana, kad izvērsās pamatīgs vēlētāju balsu pirkšanas skandāls. Tas skāra vairākas partijas, pamatā Vienotību ar tās bijušo frakcijas vadītāju galvenajā lomā. Paralēli kā tāds intrigu seriāls - visai neslēpta shēmošana, lai jau pieminētās partijas līderei, kas vēlēšanās bija palikusi aiz svītras, atkal nodrošinātu deputāta mandātu. Partijas priekšsēdi apsteigušam jaunietim kā no gaisa nokrita par deputāta amatu izdevīgāks darba piedāvājums, par ko ("nez kāpēc") nevienam korupcijas apkarotājam tā īsti nebija ko teikt. Ar to gan problēmas nebeidzās. Cīņa par amatiem valdībā, Saeimā un valdošās partijas vadībā jo spilgtāk izgaismoja iekšējo grupējumu intereses, savukārt plašākai publikai "lielisku" piemēru, kā stūrēt auto dzērumā, saņemt sodu, bet morālā ziņā sevi arī turpmāk uzskatīt par baltu un pūkainu, parādīja kāds pagaidu mandātu ieguvušais deputāts.
Lai gan Vienotība pēcvēlēšanu laikā skandālos ir iesaistījusies visvairāk, nav gluži tā, ka pārējās partijas atpaliktu. Organizācijas, kuras deklarētās rūpes par reģionu interesēm manāmas vien nosaukumā, publiski redzamākais deputāts, šķiet, par tukši nodzīvotu uzskata ik katru dienu, kad nav pievērsis sev vismaz dzeltenās preses uzmanību. Svaigākais gadījums - paša izprovocēts strīds kādā bārā, iespējams, dzērumā bļaustoties: "Vai zināt, kas es esmu?!", kad viņu, ieslēgtu roku dzelžos, no konflikta vietas evakuē pašvaldības policija. No vienas puses, labi, ka deputāts neslēpj savu identitāti, - arī pārējiem labāk redzams, kāds viņš ir. Taču... tas tomēr ir deputāts - amatpersona, no kuras sagaidām pilnīgi citu attieksmi pret saviem pienākumiem un savu reputāciju. Šovi lai nu paliek citai skatuvei.