Augusta beigās notikušajās valsts parlamenta vēlēšanās DSP saņēma vēsturiski zemāko atbalstu – 35,06%, kas tai dod tikai 30 (no 81) deputātu mandātu. Trīs opozīcijas partijas savukārt ieguvušas 41 deputāta mandātu, un, ja vien opozicionāri spēs pārvarēt savstarpējās pretrunas un vienoties par valdības izveidi, DSP nāksies atkāpties.
Džukanovičs tikmēr ir viens no kolorītākajiem un šajā ziņā nenovērtētākajiem politiķiem Eiropā. Savulaik pats jaunākais Dienvidslāvijas Komunistu līgas Centrālkomitejas loceklis (par tādu viņš kļuva 25 gadu vecumā) un tuvs pēdējā Dienvidslāvijas prezidenta Slobodana Miloševiča līdzgaitnieks, pirms divām desmitgadēm Džukanovičs mainīja pārliecību un panāca Melnkalnes izstāšanos no atlikušās Dienvidslāvijas, kursa uzņemšanu uz dalību Eiropas Savienībā (ES), kā arī valsts pievienošanos NATO, pat neraugoties uz šā soļa nepopularitāti (1999. gadā Melnkalne, tāpat kā Serbija, tika pakļauta NATO uzlidojumiem).
Šīs prorietumnieciskās politikas dēļ Rietumos tiek kautrīgi pievērtas acis uz faktu, ka Džukanovičs Melnkalnē ir izveidojis savdabīgu režīmu, kura balsts ir visaptverošas koruptīvas saites valsts pārvaldē un cieši sakari ar organizēto noziedzību. Ne velti citādi kā par Melnkalnes krusttēvu Džukanovičs tiek dēvēts reti.
Atbilstīga krusttēva titulam ir arī personiskās varas sistēma. Tā vietā, lai atklāti kļūtu par autoritāru līderi, Džukanovičam pietiek ar reālu kontroli pār varas piramīdu. Šobrīd (līdz 2023. gadam) viņš ieņem Melnkalnes prezidenta amatu ar oficiāli ierobežotām pilnvarām, tomēr nav šaubu, ka vara un kontrole pār valdības darbu atrodas Džukanoviča rokās. Tāpat kā daudzas citas sviras.
Uz šāda fona proserbiskās opozīcijas uzvara vēlēšanās vēl negarantē arī iespēju izveidot valdību, jo vietu sadalījums parlamentā ir tāds, ka pietiek ar vienu pārbēdzēju, lai spēku samērs nosvērtos par labu DSP un tās sabiedrotajiem. Šādi gadījumi ir bijuši, pie kam rezultātu panākot ar ne tuvu demokrātiskām metodēm.
Rietumvalstīs par visu iepriekš minēto ir pieņemts klusēt, uzskatot, ka ģeopolitiskais mērķis attaisno līdzekļus. Diemžēl, kamēr pastāvēs šāda attieksme, pastāvēs arī tādi ļaudis kā Džukanovičs, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl virkne citu.