Pēdējā Saeimas sēdē parlaments atbalstīja ZZS priekšlikumu atsaukt no amata Māri Kučinski, kurš visu 13. Saeimas sasaukumu bijis NDK priekšsēdētājs. Iemesls – Kučinskis kopā ar vēl pāris ZZS deputātiem sarāvuši saites ar šo spēku un veido jaunu politisko veidojumu, bet NDK ir komisija, kurā pa vienam pārstāvim deleģē katra frakcija, tāpēc likumīgi, ka ZZS tajā jāvirza deputāts, kurš nebūtu atšķēlies no frakcijas. ZZS darbam NDK virzīja kādreizējo zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kuram ir ambīcijas startēt kā pirmajam numuram Latgalē, tādēļ ir izdomāts, ka NDK priekšsēdētāja tribīne priekšvēlēšanu ierobežojumu laikā labi noderēs, jo atkal jau ģeopolitiskās situācijas dēļ mediji šo amatpersonu bieži intervē.
Protams, Dūklavs, kurš atšķirībā no Kučinska pēdējos gados nav specdienestu ziņojumu satrenēts runāt par nacionālās drošības tēmām, šo tribīni izmantot neprastu. Turklāt trīsarpus gadu kopš ministrēšanas beigām ir pietiekami ilgs laiks, lai prognozētu, ka specdienestiem, iespējams, vajadzēs visu līdz vēlēšanām atlikušo laiku, lai izvērtētu, vai Dūklavam dot darbam NDK nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam. Tiktāl par to, ko varētu norakstīt pie ZZS politiskās mazspējas, kas ir tikai viņu pašu problēma.
Tas, kas tiek aizmirsts, – Kučinskim NDK vadība pēc vēlēšanām tika uzticēta nevis tāpēc, ka viņš nāca no opozīcijas frakcijas ZZS, bet drīzāk par spīti tam un ievērojot nerakstīto tradīciju, ka NDK vadībā ievēlē bijušos premjerus un prezidentus. Dažiem koalīcijas partneriem, galvenokārt jau A/P, tas ir piemirsies, jo tās frakcijas vadītājs Juris Pūce Saeimas kuluāros NDK priekšsēža amatu lobē nākamajam ZZS virzītajam loceklim.
Palaistās sazvērestības teorijas par tikšanos Puzes mežos starp Pūci un ZZS ietekmīgo Aivaru Lembergu atstāsim murgoloģijas žanram. Iemesli, kāpēc A/P atbalsta ZZS "tiesības" uz amatu un pat ZZS it kā naidīgie ideoloģiskie pretinieki JKP tam netieši palīdz, sakot, ka atbalstīšot vēl vienu nereālu kandidāti – Inesi Voiku (A/P), ir daudz piezemētāks – nevēlēšanās pieļaut, ka NDK amats tiek kādam, kurš šo tribīni spēs izmantot. Kad nacionālās drošības jautājumā no vārdiem nonākam pie darbiem, izšķirošais kļūst princips "jo konkurentiem sliktāk, jo mums labāk", lai kāds no tā kaitējums valstij. Atcerieties to 1. oktobrī!