Naglis: Taksometru nozare tagad beidzot jāsakārto

Tieši kā šis nodoklis darbotos?Pati nozare vai, precīzāk, daļa no nozares nonākusi pie slēdziena, ka tā, kā ir šobrīd, turpināties nevar, jo ir vairākas lielas problēmas. Pirmā no tām ir negodīgā konkurence, ņemot vērā, ka visi nozares dalībnieki nenomaksā nodokļus, un ir ārkārtīgi lielas taksometru tarifu atšķirības. Otrā problēma ir tāda, ka nozarē strādājošajiem nav sociālā nodrošinājuma. Trešā problēma ir, ka pašreizējā regulācija ir ārkārtīgi dārga Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tāpēc jādomā, kā procedūras atvieglot. Turklāt atbilstoši patlaban pastāvošajiem normatīvajiem aktiem ļoti birokrātiska ir grāmatvedība, to paredz gan likums, kas attiecas uz pasažieru pārvadāšanu, gan attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, gan pašvaldību saistošie noteikumi, kas jāņem vērā taksometru kompānijām.Ideja, ar kuru esam iepazīstinājuši vairākas darba grupas valsts pārvaldes līmenī, ietver aicinājumu pastāvošo sistēmu vienkāršot. Tas, kā valsts šo sistēmu nosauc, nav būtiski - taksometru sociālais nodoklis vai patentmaksa, kas ietilpst likumdošanas grožos. Būtība ir tāda, ka ir viena fiksēta maksa par dzelteno taksometra zīmi, šī maksa jāsamaksā avansā, un uz tās pamata iespējams saņemt licenci. Par maksas apjomu mēs nākam ar radikālu priekšlikumu - sociālā nodokļa likmes apmērā no trim minimālajām darba algām, kas aptuveni ir 360 eiro, par vienu dzelteno taksometra zīmi, un maksā visi.Kā tiks veikta pārbaude, vai taksometra sociālais nodoklis samaksāts?Pārbaudīt var ļoti vienkārši. Klasifikators, tā sakot, ir taksometra vadītājs. VID šādu sistēmu ļoti vienkārši var kontrolēt, jo nevar figurēt kaut kāds, teiksim, uzņēmuma vadītājs, bet tieši klasifikatorā fiksētais taksometra vadītājs un jābūt uzvārdam pretī. Tālāk pats darba veicējs izvēlas tādu statusu, kādu grib - vai nu strādā uz darba līguma pamata, vai arī kā pašnodarbināta persona. Nav vairs nepieciešama taksometra vadītāja žurnāla vešana, nav arī nepieciešamas milzīgās kontroles no VID puses. Ieguvumi ir, pirmkārt, ļoti vienkārša nodokļa administrēšana, otrkārt, tas, ka VID nav jātērē milzu resursi un var samazināt izmaksas uz katru nodoklī iekasēto eiro, treškārt, būs papildu ieņēmumi budžetā. Pēc pašām minimālākajām aplēsēm tie būs četri miljoni eiro. Piektkārt, pastiprinās sociālās garantijas taksometra vadītājiem, un tas arī ir ieguvums, jo patlaban sociālās garantijas taksometru vadītājiem ir ļoti vājas. Sestkārt, ieguvums būs godīgāka konkurence. Notiks tarifu izlīdzināšana.Kā papildu darbības, kas būtu jāveic, manuprāt, ir gan nepieciešams atcelt tarifu griestus, ko patlaban regulē katra pašvaldība, gan arī taksometru vadītāju sertifikācija. Igaunija šajā ziņā ir ļoti pamācošs piemērs. Taksometru vadītāju sertifikācija tika veikta valsts līmenī. Sākotnējās prasības sertifikāta iegūšanai Igaunijā nav stingras, bet, ja vadītājs zaudē sertifikātu, tad piecus gadus ar pasažieru pārvadājumiem nedrīkst nodarboties. Taksometru vadītāju sertifikācija mudina vadītāju būt godīgam pret klientu, jo rupjš pārkāpums ir tas, ja vadītājs klientam prasa nepamatoti augstu maksu, rupjš pārkāpums ir arī tas, ja taksometra vadītājs neiedod čeku, un arī tas, ja taksometra vadītājs lieto tā dēvēto turbīnu, kuras ietekmes rezultātā skaitītājā parādās un klientam par braucienu taksometrā jāmaksā neadekvāti liela summa. Pārkāpums ir arī tas, ja automašīna ir neatbilstošā tehniskajā stāvoklī. Latvijas tirgū ir taksometru kompānijas, kuru tarifi atšķiras pat aptuveni divas reizes, un tas nozīmē, ka teorētiski automašīnai, kura brauc ar zemo tarifu, jānobrauc ievērojami lielāks kilometru skaits, lai gan taksometra vadītājs, gan arī taksometra kompānijas īpašnieks vispār kaut ko nopelnītu.Vēl būtu jāsakārto taksometru licencēšanas jautājums. Patlaban it sevišķi Rīgas aglomerācijai, kas skar daudz pašvaldību, ir ļoti komplicēta sistēma. Turklāt atvērts ir jautājums, vai no tās licenču maksas, ko pašvaldība grib saņemt, gūst labumu pašvaldībā dzīvojošie. Piemēram, Salaspilī tiek īstenota ļoti stingra Pašvaldības policijas kontrole, bet vesela virkne mašīnu vienkārši nevar apkalpot klientus. Sastopama arī nesamērīgi augsta licences maksa - piemēram, starptautiskā lidosta Rīga ir unikāls objekts un Mārupes pašvaldība šī iemesla dēļ noteikusi ļoti augstu maksu par licenci.Par šo tēmu notiek sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību. Pašvaldību savienība negrib zaudēt savas tiesības, bet kopumā tas ir ilgtermiņā risināms jautājums.Īstermiņā būtu jāatrisina jautājums par taksometra sociālo nodokli, un tas ir izdarāms no nākamā gada 1. janvāra. Tā ir budžeta sastāvdaļas likumdošanas pakete, kas jāpieņem. Turklāt būtu arī pilotprojekts - pārbaudīt, kā Latvijā strādā sistēma, kas jau atstrādāta Igaunijā. Turklāt, kā jau minēju, ir vienalga, kā mēs nodokli nosaucam - taksometra sociālais nodoklis, patentmaksa, licencēšanas maksa, - svarīgākais ir tādu ieviest.Šobrīd taksometru sociālā nodokļa ieviešanu valsts līmenī un pašā nozarē atbalsta?Mēs esam vērsušies ar priekšlikumiem gan Satiksmes ministrijā, gan FM. Mēs rēķināmies ar to, ka tirgus pārliecinošais vairākums neteiks: "Jā, mēs atbalstām," bet mēs aicinām arī pārējos tirgus dalībniekus tomēr iekļauties piedāvātajā risinājumā. Jāsaprot, ja cilvēks grib no valsts saņemt gan izglītību, gan valsts nodrošinātu iekšējo un ārējo drošību, gan valsts pakalpojumus, tad jāpiedalās sociālajā darbībā un savos nopelnītajos līdzekļos jādalās ar valsti, lai mēs visi varētu dzīvot ievērojami labāk, lai nenotiktu tā, ka cilvēki atceras par sadarbību ar valsti tikai, kad nepieciešama palīdzība. Tad iet un klauvē, teiksim, pie slimnīcas durvīm vai vēršas sociālās apdrošināšanas struktūrās, bet pats iepriekš ar valsti nopelnītajā naudā nav vēlējies dalīties.Visu sarunu ar Jāni Nagli lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 1.oktobra, numurā!**