Rezultātā uz robežas ir izveidojusies vairākus tūkstošus cilvēku liela potenciālo nelegālo imigrantu nometne, kuras kodolu, cik noprotams, veido Irākas kurdi un kuras dalībnieki, visticamāk, gatavojas izšķirošajam izrāvienam. Tāpat gan Polija, gan Baltkrievija uz robežas ir savilkušas lielus drošības spēkus, bet politiskās kaislības sasniegušas devīto vilni, tostarp atsevišķām amatpersonām aizrunājoties pat līdz pieļāvumam, ka ir iespējamas bruņotas sadursmes uz robežas. Galvenais visa iepriekšminētā vaininieks acīmredzami ir Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kuram migrantu krīze paver iespējas sasniegt uzreiz vairākus mērķus. Tā ir gan iespēja atmaksāt Baltkrievijas ES kaimiņvalstīm par opozīcijas atbalstīšanu un pret Minsku noteiktajām sankcijām, gan arī iespēja nopelnīt. Imigrantu plūsmas vienmēr ir ienesīgs bizness to koordinatoriem, bet Baltkrievijai, it īpaši, ņemot vērā pret to noteiktās sankcijas, papildu ieņēmumi nav lieki. Tāpat tā ir iespēja Lukašenko mēģināt izvairīties no Maskavas gana dzelžainā tvēriena, kādā nonācis viņa režīms.
Jāatgādina, ka 4. novembrī tā saucamās apvienotās valsts ietvaros tika parakstītas kopumā 28 vienošanās, kas paredz Krievijas un Baltkrievijas ciešu integrāciju. Atklāti teikts tas, protams, netiek, taču no tā, kā šīs vienošanās tiks realizētas, ir atkarīgs gan Krievijas turpmākais atbalsts Baltkrievijai, gan Lukašenko personiskā nākotne. Migrantu krīze un sevis kā cīnītāja pret "NATO agresiju" pozicionēšana ļauj Baltkrievijas prezidentam cerēt, ka Maskava nebūs pārāk uzstājīga, prasot vienošanos īstenošanu, kā arī pievērs acis uz viņa pašiniciatīvām. Vai, kas vēl vēlamāk, šajā konfliktā atklāti nostāsies Lukašenko pusē.
Visbeidzot nav izslēgts, ka Baltkrievijas līderis cer, ka šādā veidā izdosies panākt no rietumvalstīm kaut vai neoficiālas piekāpšanās. Ja tas ir izdevies iepriekšējās reizes, biedējot Rietumus ar pāriešanu Krievijas nometnē, tad kādēļ lai neizdotos šoreiz, it īpaši, ņemot vērā, ka šī pāriešana jau notiek. Rezultātā galvenais ir, lai Polijas (un nepieciešamības gadījumā arī Lietuvas un Latvijas) varas iestādēm pietiktu apņēmības īstenot līdzšinējo bezkompromisa nostāju, jo šis ir gadījums, kad jebkura piekāpšanās nozīmēs kaut ko daudz vairāk par tā vai cita skaita nelegālo imigrantu ielaišanu valstī.