Neiepriecinošas tendences

Par galveno no tās simboliem ir kļuvusi vadošo attīstības valstu organizācijas BRICS potenciālā paplašināšanās, kas bija viena no galvenajām tēmām jūnija otrajā pusē notikušajā organizācijas samitā. Pēc šīs tikšanās kļuva zināms, ka pieteikumus dalībai BRICS ir iesniegušas Argentīna un Irāna, lielu interesi par dalību apvienībā izrāda Ēģipte, Saūda Arābija un Turcija, bet iespējas pievienoties BRICS apsver vēl virkne valstu ar Indonēziju priekšgalā.

Citas nozīmīgas ne Rietumu apvienības – Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) – līderu nākamajā samitā, kas septembra vidū gaidāms Uzbekistānā, par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti kļūs Irāna, bet par kandidātvalsti – Baltkrievija, turklāt nav izslēgts, ka potenciālo nākamo dalībvalstu saraksts tikai ar Minsku neaprobežosies. Protams, it īpaši attiecībā uz BRICS pastāv daudz neatbildētu jautājumu. Nav skaidri definētu jaunu dalībvalstu uzņemšanas kritēriju, kā arī priekšstatu par jauno formātu, un šo, kā arī vēl citu iemeslu dēļ paplašināšanās process var jūtami ievilkties. Tajā pašā laikā tas nemaina faktu, ka vesela plejāde vadošo ne Rietumu valstu vēlas oficiāli pievienoties ģeopolitiskām organizācijām, kurās vadošo lomu pārmaiņus spēlē Pekina un Maskava un kuras atklāti vēsta, ka to mērķis ir jaunas, daudzpolāras pasaules kārtības noteikumu izstrāde. Turklāt aiz šiem vārdiem stāv arī liels skaits reālu darbu, tostarp parādās aizvien jaunas globālajām (Rietumu) struktūrām alternatīvas jau ne Rietumu struktūras visdažādākajās jomās. Iepriekšminētie procesi arī sākās ne jau vakar, un to pamatā ir attīstības valstu (bieži dēvētu arī par ģeopolitiskajiem Dienvidiem) pārliecība, ka esošā pasaules kārtība ir pret tām atklāti netaisnīga un to attiecīgi nepieciešams radikāli pārskatīt. Un ja centieni panākt izmaiņas, izmantojot esošās institūcijas, nevainagojas panākumiem, tad nepieciešams izmantot citas metodes, radot savu "pasauli bez Rietumiem". Vadošo rietumvalstu politiķi un stratēģi tikmēr diemžēl vai nu nesaprot ne Rietumu pasaulē dominējošās ģeopolitiskās tendences, vai arī, kas ticamāk, atsakās tās saprast ideoloģisku iemeslu dēļ. Un ja nostāja netiks mainīta, atgriežoties pie reālpolitikas, Rietumi neatgriezeniski pazaudēs jau tāpat ne īpaši lielās iespējas noturēt pasauli vēl atlikušajos esošās kārtības ietvaros.