Noliedz Latgales autonomijas veicināšanu

Nupat aizritējis Latgales simtgades kongress. Un sākušās diskusijas par tā vēstījumiem. Precīzāk – rezolūcijā iekļautajām tēzēm par latgaliešu valodas plašāku lietošanu, kas rosina bažas, vai tikai ar šo pasākumu nebija iecerēts veicināt tādu kā Latgales autonomiju.

To noteikti tā neuztveru. Ja atskatāmies arī simts gadus senā vēsturē, pie apvienošanās ar pārējo Latviju uzstādījums bija, ka latgaliešu valoda tiek saglabāta un attīstīta. Jo pēc būtības tas būtu neloģisks gājiens, ja tauta ietu uz to, lai valodu iznīcinātu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis publiski paudis kritiku par pasākuma rezolūciju.

Rezolūcijā vairāk akcentēta latgaliešu valoda un kultūra, tas acīmredzot uztverts saasināti. Mums iepriekš bijuši vairāki saieti. Pirmais – 1992. gadā, otrais – 2002. un trešais – 2012. gadā. Katrs šis pasākums noslēdzies ar rezolūciju. Cik daudz no tām ņemts vērā, tas ir ļoti diskutabli. Ja neskaita to, ka pēc pirmā saieta rekomendācijas izveidot augstākās izglītības iestādi Rēzeknē, kas paralēli Daugavpils Universitātei apvieno gan intelektuālo, gan akadēmisko potenciālu un veicina zinātnes pamatīgāku attīstīšanos tieši Latgales reģionā, 1993. gadā tika izveidota Rēzeknes Augstskola.

Tāds kā draudu moments, ko redzam pēc statistikas, ir, ka latgaliešu valodas lietotāju skaits sāk sarukt. Viens iemesls – iedzīvotāju skaita samazinājums. Otrs – ģimenēs vairāk lieto latviešu valodu, jo uzskata, ka tad bērniem vienkāršāk mācīties – skolā pārlieku nepievērš uzmanību atšķirīgajai izrunai. Tāpēc viens no stimuliem ir paredzēts ģimenisko vidi veidot tā, ka saknes nav jāaizmirst, bet tieši otrādi – to apziņa jāattīsta. Jo pēc būtības katra mazā valoda ir vērtība jebkurā valstī.

Vai identitātes saglabāšanos var nodrošināt ar kaut kādiem administratīviem soļiem, vai tomēr tas ir panākams caur pašapziņas celšanas pasākumiem?

Gan – gan. Viens ir kultūras pasākumi, kur dziedam, deklamējam, filmas uzņemam. Bet to redzam no citu mazo tautu pieredzes – ja valoda neparādās izglītības procesā, tā pamazām sāk iznīkt. Valoda jāattīsta arī caur rakstību. Tāpēc ceram uz to, ka Latgales teritorijā izglītībā kaut kādā mācību posmā tomēr tiks iekļauta Latgales valodas apmācība.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 11.maija, numurā!