No 1. jūnija Latvijas iedzīvotāji varēšot brīvprātīgi lietot oficiālo e-adresi saziņai ar valsts iestādēm, savukārt pašam valsts sektoram, kā uzsver VARAM pārstāvis Edmunds Beļskis, "nepastāv brīvprātības princips". Kopumā VARAM sniegtie skaidrojumi liek domāt, ka jau 2020. gadā Latvijā tiešām funkcionēs e-pārvalde.
Taču novembra beigās Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomē notikušās diskusijas, kurām pievērst uzmanību aicina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), liecina – par raitu un gludu e-pārvaldes ieviešanu pastāv šaubas. "Uzņēmēji norāda, ka Latvijā izveidota ļoti smagnēja situācija e-pārvaldē, kur sākotnēji publiskie reģistri tika veidoti katrai iestādei atsevišķi un tādējādi nav savietojami," akcentē LTRK.
Tas, ka valsts sektoram ar vērienīgiem e-projektiem iepriekš gājis grūti, medijos atainots daudzkārt. Bēdīgi slaveno e-projektu skolas.lv, kas tematiski bija saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbības jomu, par bezcerīgu savulaik atzina pat Finanšu ministrijas pārstāve. Ne mazums kritikas veltīts arī e-veselības projektam. Turklāt šie ir vien sabiedrībā plašāk apspriestie piemēri.
Protams, ir arī tādi gadījumi, kad sākotnēji smagnēja, grūti saprotama e-sistēma laika gaitā tiek pārveidota par lietotājiem visai draudzīgu risinājumu. Tāds piemērs ir, teiksim, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma.
Tomēr, pat nevēloties sekot daļā sabiedrības valdošajai tendencei kritizēt visu, ko dara valsts sektors, nevar noliegt to, ka privātā sektora piedāvātie e-risinājumi bieži ir lietotājiem labāk saprotami un ērtāki.
Te jāmin finanšu joma, kas pie norēķiniem virtuālajā realitātē daudzus iedzīvotājus pieradināja ātri un viegli. Līdz šim bankas, kā arī finanšu sektors kopumā, piedāvājot aizvien jaunus e-pakalpojumus, tiešām apliecina to, ko mūsdienās dēvē par uz klientiem orientētu pieeju. To pašu diemžēl nevar teikt par visām valsts iestādēm.
Ierēdņiem, ieviešot oficiālās e-adreses projektu, būtu vērts no privātā sektora aizgūt, pirmkārt, prasmi iejusties lietotāju situācijā, otrkārt, moderno tehnoloģiju ieviešanas ātrumu. Lai nav tā, ka par nodokļu maksātāju naudu tiek gatavoti jau morāli un tehniski novecojuši e-risinājumi.