Uzņēmēju vidē nereti izskan viedoklis, ka banku attieksme pret noguldītājiem mainījusies – noguldītājs vairs netiek vērtēts tik augstu kā XX gadsimta 90. gados. Kāpēc?
Pieļauju, ka šāds viedoklis radies, jo patlaban dažādu noguldījumu procentu likmes ir ļoti zemas. Klients domā, ja atnāk uz banku un uztic tai savu naudu, tad bankai tas ir ekonomiski izdevīgi, jo banka var daudz pelnīt. Bet šobrīd no tā vien, ka klientam kontā stāv nauda, bankai nekāda ekonomiskā izdevīguma nav. Latus vispār nav kur likt. Procentu likmes niecīgas, iedzīvotāji un uzņēmumi kredītu latos negrib ņemt. Augstas likmes nevaram atļauties maksāt. Tomēr es ceru, ka ne tikai vārdos, bet arī mūsu darbinieku attieksmē jūtams, ka klienti bankā ir gaidīti. Neskatāmies tikai uz ekonomisko izdevīgumu.
Lietuvā šajās dienās satraukumu radījusi Ūkio bankas maksātnespēja. Vai tā varētu ietekmēt citu Baltijas valstu banku stabilitāti?
Nē, Ūkio bankas nav tāda mēroga vai rakstura banka, lai tās problēmas radītu reālus draudus Lietuvas banku sektoram, un Latvijas banku sektoram – arī noteikti nē. Domāju, ka Šiauliu bankas pārņems Ūkio bankas tā dēvētos labos aktīvus un tā arī tas beigsies.
Aktuāls jautājums ir banku pakalpojumu pieejamība reģionos, par to diskutēts arī pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža. Dominē divi pretēji viedokļi: viens – vairāk bankomātu un filiāļu reģionos, otrs – jācenšas iedzīvotājus pieradināt pie norēķiniem ar kartēm un internetā.
Uzturam filiāļu tīklu, jo cilvēkiem ir svarīgi satikties un aprunāties ar bankas speciālistiem. Bet, ja filiāle nedēļām netiek apmeklēta, jo tuvumā vienkārši ir pārāk maz cilvēku, filiāles pastāvēšana ir diskutabla. Cilvēks pēc definīcijas ir lokālpatriots, un tas ir jauki, jo uz tā turas sabiedrība, bet lokālpatriotisma dēļ cilvēki diezgan sāpīgi uztver pārmaiņas savā tuvākajā apkārtnē. Mazpilsētu iedzīvotāji bieži saka: «Senāk pie mums bija liela bankas filiāle, tagad nekā,» un jūtas tā, it kā kaut kas tiktu atņemts, lai gan bankas filiālē varbūt mēnešiem nemaz nav iegājuši.
Turklāt Latvijā cilvēki ir konservatīvi attiecībā uz vēlmi norēķināties skaidrā naudā. Tomēr mūsdienu tehnoloģijas ir ļoti ērtas, ar karti maksāt ir ļoti komfortabli. Daudzi rietumvalstu ceļotāji vispār latus Latvijā neiegādājas, iztiek ar karti, jo tā pieraduši.
Jā, Dānijā pat galvaspilsētā Kopenhāgenā pagrūti atrast bankomātu, jo dāņi nelieto bankas karti, lai izņemtu skaidru naudu, bet maksā veikalos, izmantojot karti.
Jā, jo tā ir ērtāk. Kāda jēga meklēt bankomātu, izņemt naudu un tad veikalā samaksāt skaidrā naudā, ja var samaksāt ar karti?
Tomēr, ņemot vērā mūsu valsts iedzīvotāju ieradumus, izvietot Latvijas lauku pašvaldībās vairāk bankomātu gan varētu.
Bankomāts nenozīmē tikai uzstādīšanu, bet arī drošības jautājumu risināšanu, videokameras, apkalpošanu, arī naudas nodrošināšanu, un tās atkal ir papildu izmaksas.
Cik bankai vidēji mēnesī izmaksā viena bankomāta uzturēšana?
Ļoti aptuveni – apmēram 1000 latu mēnesī. Bet ar bankomātiem nomaļās vietās ir vēl tāda problēma – ja cilvēki zina, ka, lūk, tur ir nauda, tad mēģina pie tās tikt ne īsti likumīgā ceļā. Pie naudas gan viņi netiek, bet salauž bankomātu, turklāt par šādiem gadījumiem vietējiem iedzīvotājiem patīk daudz un plaši runāt, bet mums nepatīk, ka sabiedrība runā par to, kā bankomātu mēģina salauzt. Pieredze rāda, jo nomaļāka vieta, jo lielāki riski, ka visādi uzbrucēji mēģina pie naudas tikt. Arī – ja pagasta centrā pa nakti nedeg neviena lampa, rodas draudi bankomātam. Mums ir daudz svarīgu lietu darbā ar klientiem un ar blēžu vajāšanu nepavisam negribas nodarboties.
Varbūt, lai nodrošinātu lauku iedzīvotājiem ērtāku bankomātu pieejamību, vajadzīgi privātās un publiskās partnerības projekti, kuros sadarbotos bankas un pašvaldības?
Publiskās un privātās partnerības projekti – tas skaisti skan... Atceros, ar Dagdas pašvaldības vadītāju runājām, ja cilvēkiem ir maksājumu kartes, ir bankas konti, tad ikdienā viņiem neko no bankas nevajag. Bet ar šo domu iedzīvotājiem jāsarod. Turklāt ikvienā biznesā ilgtspējīgs ir tas, kas ir ekonomiski pamatots.
Visu interviju lasiet rīt laikrakstā Diena.