Tomēr vienalga nedrīkstētu būt Latvijas specdienestiem, kuriem der neaizmirst, ka Ukrainas austrumos iestudētās provokācijas sāka un par "jauno varu" kļuva tieši margināļi, kurus līdz tam, ja arī kāds zināja, izsmēja un neņēma par pilnu. Latvijai, protams, šāds scenārijs šķiet absolūti nereāls, bet tas nenozīmē, ka kādiem naidīgiem spēkiem tāds nerādās sapņos.
Vairākums ar partijām vai ar "politikas taisīšanu" saistītie parakstu vākšanas vērtēšanu šobrīd saasinājuši ap faktu, ka tehniski šo procesu ierosinājušas divas ne tās respektablākās vai nekaitīgākās organizācijas – biedrība Varu Latvijas tautai un Centra partija. Pirmās valdē ir kāds Igors Lukjanovs, otrā kā pirmo numuru Eiroparlamenta vēlēšanās bija izlikusi eiroskeptiķi Normundu Grostiņu, kurš solīja cīnīties arī pret dažādiem iedomātiem pekstiņiem. Tāda raiba margināļu kompānija.
Kas ir Igors Lukjanovs bez tā, ka vada partiju, kas reģistrēta kādā Mārupes privātmājā, kurā reģistrēts arī kādas sabiedrisko attiecību speciālistes uzņēmums? Šis vīrietis parasti neaicināts ierodas uz dažādiem vairāk vai mazāk publiskiem pasākumiem, kuros tiek klāti kafijas un uzkodu galdi. Tas nozīmē, ka citi tajos noklausās garlaicīgas vai pašslavinošas runas un pēc tam dodas pie uzkodu galdiem, būdami ielūgti, bet viņš – bez ielūguma. Tas pārsteidzoši lielam daudzumam cinisku cilvēku šķiet pietiekami, lai šo acīmredzami sliktāk ģērbto cilvēku, kurš izmanto iespēju paēst par brīvu, publiski apsaukātu par "party bomzi". Šī derdzīgā rīdīšana turpinās gadiem ilgi. Ne tik sen kādi gudrinieki vai, sauksim viņus īstajā vārdā, nelieši izdomāja aiz viņa paslēpties, izveidojot lapu protesti.lv, kurā ne tikai tiek tiražētas "viss ir slikti" ziņas, bet arī Kremļa rupora Sputnik propaganda. Lukjanovam arī labi – viņš nu oficiāli ir "prese", kurai brīv mieloties pie banketu galdiem pasākumos.
Ir pamats pieļaut, ka arī parakstu vākšanas kampaņā aiz Lukjanova slēpjas kāds, kas vai nu vēlas destabilizēt iekšpolitisko situāciju, vai kā citādi manipulēt, grozot ventili, kas varētu nolaist sabiedrības dusmu tvaiku.
"Nu un?" jautā tūkstošiem jau parakstījušos ārstu ar augstāko izglītību, mazā un vidējā biznesa pārstāvju, citu domājošo, kuru, spriežot kaut vai pēc reakcijas manā sociālajā "burbulī", netrūkst starp iniciatīvu parakstījušajiem. Liela daļa no viņiem vai nu nezina par iniciatīvas tehniskajiem sācējiem, vai viņiem tas nešķiet svarīgi.
Tomēr jāuzsver, ka margināļi šajā gadījumā ir parakstu vākšanas sācēji un tie, kuri no tās grasās baroties, bet nekādā ziņā ne tie, kuri parakstās. Visa šī kampaņa ir izaugusi no valdošo partiju un atsevišķu to politiķu vīzdegunības, kas ir aizskārusi mediķus un ne tikai viņus. Apdzēst ugunsgrēku ar vēl vienu augstprātības šalti, izsmejot vai kauninot parakstījušos par nesaprātīgu izvēli, tikai nozīmē šo kampaņu piebarot ar jaunu aizvainojuma vilni.
ļuļa
Dostojevskis>Poļitičeskijs
Poļitičeskijs