Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Paraugs atrasts. Ko tālāk?

Mūsu sabiedrībai piemīt tendence aiz Latvijas robežām meklēt paraugus, kam līdzināties, un ideālus, kam sekot. Vēsturiskā pieredze ir saistīta ar raudzīšanos gan rietumu, gan austrumu virzienā. Taču šajā, 2020. gadā par aktualitāti pasludināta lūkošanās uz ziemeļiem. To savā gadumijas runā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš sacīja: "Mūsu turpmākais ceļš ir jāvirza uz to, lai mēs sasniegtu lielāku labklājības līmeni valstī, samazinot nevienlīdzību un veicinot to, ka vairāk uzticamies viens otram un valsts pārvaldei kopumā. Šo attīstības virzienu esmu vienkāršoti nosaucis par "ceļu uz Ziemeļvalstu labklājības līmeni"."

Ja raugāmies uz Kariņa valdības paveiktajiem darbiem, nevis tikai klausāmies premjerministra vārdos, tad jāsecina, ka vismaz pagaidām nekas daudz nav izdarīts, lai tiešām reāli mazinātu Latvijas iedzīvotāju finansiālo nevienlīdzību. Klasisko nevienlīdzības mazināšanas mehānismu – nodokļu progresivitāti – ieviesa jau Māra Kučinska vadītā valdība, īstenojot nodokļu reformu. Taču pašreizējā variantā nodokļu progresivitāte nav nekāds veiksmes stāsts, jo, pirmkārt, daudziem iedzīvotājiem pērnā gada pavasarī nācās konstatēt, ka viņi, paši to nenojaušot, ir parādā valstij nenomaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli, un pastāv iespēja, ka līdzīga situācija vismaz dažiem būs arī šā gada pavasarī, otrkārt, progresivitāte tiek piemērota no tik zema ienākumu līmeņa, ka drīzāk ir vērsta uz jau tā visai niecīgā mūsu sabiedrības vidusslāņa iznīdēšanu, nevis uz nevienlīdzības jēgpilnu mazināšanu. Jau mēnešiem gan tiek runāts par "nodokļu reformas reformēšanu", bet šobrīd pilnīgi skaidrs ir vienīgi tas, ka vienprātības nav ne politiķu, ne ekonomistu, ne uzņēmēju, ne darba ņēmēju vidū. 

Turklāt ir labi saprotams, ka premjerministra gadumijas runā akcentēto Ziemeļvalstu labklājību ar nodokļu izmaiņām vien Latvija nesasniegs. No visām Ziemeļvalstīm vēsturiskās pieredzes ziņā mums vistuvākā valsts – Somija – savu labklājību ir veidojusi un turpina veidot soli pa solim, gudri ejot līdzi laikam – ieviešot inovācijas izglītības jomā, attīstot un popularizējot mūžizglītību, pielāgojot mūsdienu prasībām daudzas tautsaimniecības nozares, ar tehnoloģijām aizstājot cilvēku darbu tajos amatos, kuros tradicionāli ir zems atalgojums, un motivējot iedzīvotājus apgūt tādas specialitātes, kurās atalgojuma līmenis ļauj dzīvot pārticībā. Starp citu, Somijā un arī citās Ziemeļvalstīs nav ar likumu noteikta minimālā alga, un tātad Latvijā iecienītā tendence diskusijas par labklājību koncentrēt uz minimālās algas lielumu nemaz neatbilst Ziemeļvalstu modelim. 

Top komentāri

Diferencētais murgojums
D
Latvijā ieviestais Reira un Ašerādena garabērns - diferencētais neapliekamais minimums - veicina lētā darbaspēka un aplokšņu algu ekonomiku, turklāt, nevis mazina nevienlīdzību, bet palielina to starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem
Ja progresivitāte - tad franču mod.
J
Ja kāds te sapņo par progresivitāti, tad vienīgais, kas reāli kaut cik mazina nevienlīdzību, ir Francijas modelis, kas progresīvās likmes piemēro, ņemot vērā mājsaimniecībā esošo cilvēku skaitu un tās kopīgos ienākumus. Savukārt Latvijā ieviestais deiferencētais minimums veicina lētā darbaspēka un aplokšņu algu ekonomiku, turklāt, nevis mazina nevienlīdzību, bet palielina to starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem
Pareizaissecinājums
P
Panāksim tādu labklājības līmeni, lai nelegālie migranti no Zviedrijas bēg uz Latviju!!!!!!!!!!!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē