Sankcijas ir noteiktas sakarā ar aizdomām, ka aiz Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija iespējamā indēšanas mēģinājuma šā gada 20. augustā, turklāt izmantojot ķīmisku kaujas vielu, kas pieder pie tā dēvētās Novichok grupas, varētu būt stāvējušas varas iestādes, ko Maskava kategoriski noliedz.
Arī pašā lietā ir ļoti daudz neskaidrību gan attiecībā uz notikumu gaitu un dažādu ekspertīžu rezultātiem, gan atbilžu neesamības dēļ uz virkni svarīgu jautājumu. Tostarp nav saprotams, kamdēļ lai Krievijas varas iestādes vēlētos šādā veidā atbrīvoties no viena no daudzajiem opozicionāriem, kura popularitātes augstākais punkts turklāt jau sen atrodas pagātnē, bet atbalstītāju skaits dažādos reitingos atrodas statistikas kļūdu robežās.
Vienlaikus Navaļnijs, kurš, jāpiebilst, nekad nav slēpis, ka uzskatu ziņā ir kreisais nacionālists, Rietumos tiek uzskatīts par galveno un nozīmīgāko Krievijas opozicionāru, kura gaitām tiek pievērsta pastiprināta politiķu un plašsaziņas līdzekļu uzmanība. Taču valstī netrūkst jūtami ietekmīgāku Kremļa oponentu ar krietni lielāku atbalstītāju skaitu, kuri šādu uzmanību izpelnīties nespēj, un tas rada vēl papildu jautājumus.
Uz šāda fona ES tad arī tika panākta vienošanās par sankcijām, kuras par tādām gan uzskatāmas tikai nosaukuma dēļ. Aizliegums ieceļot ES un Eiropā esošo aktīvu iesaldēšana, ja tādi, protams, atradīsies, nekādi neietekmēs nedz sankcijām pakļautās amatpersonas, kuras "varētu būt" saistītas ar notikušo, nedz zinātniskās pētniecības institūtu, kurā pirms 40 gadiem tika izstrādāta ķīmiskā kaujas viela A234, vēlāk iedēvēta par Novichok.
Sankcijas acīmredzami ir noteiktas galvenokārt tāpēc, ka pēc iepriekšējiem skaļajiem paziņojumiem atteikšanās no tām izskatītos pēc atzīšanās, ka Krievijai izvirzītās prasības bijušas nepamatotas (vai vismaz Maskavā atteikšanās tiktu traktēta tieši tā). Sankcijas noteiktas arī tā, lai neskartu kādas no ES valstīm intereses, tostarp iespēja, ka ES varētu vērsties pret gāzes vada Ziemeļu straume – 2 būvniecības noslēgšanu, nav pat pieminēta.
Ne mazāk svarīgi, ka uzreiz pēc lēmuma par sankcijām sekoja vairāku vadošo ES un to dalībvalstu amatpersonu paziņojumi, ka Brisele un Eiropas galvaspilsētas rēķinās ar sadarbības turpināšanu ar Maskavu abpusēji svarīgās jomās, šādi radot iespaidu, ka Navaļnija lieta apvienotās Eiropas acīs ir kas viens, bet pieminētā svarīgā sadarbība – pavisam kas cits. Iespējams, šie komentāri saistīti ar Maskavas negaidīti aso diplomātisko reakciju ierastā samiernieciskuma vietā.
Lai arī atklāti pretrunīgo signālu dēļ pagaidām nav skaidrs, kā vērtēt visu notikušo, vairāk tomēr šķiet, ka pragmatisms un intereses arī šoreiz tomēr izrādīsies pārākas pār oficiāli deklarētajām vērtībām, attiecībā uz kurām par pietiekamu tiks uzskatīta nostājas nodemonstrēšana.