Dienu iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēdējos mēnešos ierastā manierē paziņoja, ka izbeidz, nenovedot līdz apsūdzībām, kriminālprocesu tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, kur centrālās lomas bija gan Martinsonam, gan Rinkēviča patvērumā uz Romu nosūtītajai Vienotības ekslīderei Solvitai Āboltiņai. KNAB pēc noklausītām sarunām bija aizdomas, ka Martinsons 2016. gada vasarā, kad Rinkēviča partijas biedre bija Saeimas Nacionālās drošības komisijas (!!!) priekšsēdētāja un partijas frakcijas vadītāja Saeimā, iespējams, piedāvājis un caur viņas dzīvesbiedru nodevis 60 tūkstošu eiro kukuli.
Kaut kur pa vidu tam Rinkēvičs tika virzīts un apstiprināts ārlietu ministra amatā, kas nebija iespējams bez Āboltiņas atbalsta. Lai šo politkoruptīvā vakarēdiena gleznu novestu līdz pilnībai, VIP ložā trūka tikai bijušā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieka, tagad galveno korupcijas apkarošanas karoga vicinātāju Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Saeimā Jura Juraša, kura laikā birojs klausījās šīs sarunas, bet neko nedarīja, tagadējā KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes, kura misija birojā, šķiet, ir satīrīt visu aiz saviem priekštečiem un aiz politekonomiskās elites, un, protams, pašas Āboltiņas kundzes. Bet, ja ministram Rinkēvičam, viņu pašu citējot, ložā bija "protokolāri jāpārstāv valsts pēc premjerministra biroja lūguma", tad Āboltiņas kundzei – ar Rinkēviča gādību jāpārstāv mūsu valsts vēstniecībā Itālijā. Nav precīzākas bildes, kā ilustrēt Latvijas valsts nozagšanu, kā fotogrāfijas no hokeja ložas piektdien.
Skaidrs, ka satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) sociālajā tīklā Twitter uzskaitītie četri baušļi, kurus pārkāpis kolēģis Rinkēvičs, protams, jāskata kontekstā gan ar Linkaita partijas izvēlēto, patiesībā destruktīvo un ne uz kādu valstisku mērķi nevedošo taktiku būt šīs un arī nākamās valdības iekšējiem opozicionāriem, gan ar JKP Saeimas frakcijas līdera Juraša lomu šīs valsts nozagšanas iecementēšanā. Tomēr ir vērts tos uzskaitīt: 1. vērtīgas dāvanas pieņemšana Interešu konflikta likuma izpratnē; 2. valsts kompromitēšana, atrodoties "apšaubāmā" kompānijā; 3. pašu sludināto epidemioloģisko uzstādījumu pārkāpšana; 4. ministra amata pacelšana izņēmuma elites statusā.
Sabiedrības sašutums par Rinkēviča liekulību, vienlaikus aizstāvot epidemioloģisko drošību, kuras dēļ skatītājiem, kuri nav tik elitāri kā viņš, Magonis un Martinsons, valdība liedza klātbūtnē vērot hokeja čempionātu, patiesībā glābj visu šo politisko liekulību un koruptīvi korporatīvās saites ilustrējošo situāciju, jo marginalizē Rinkēviča rīcības jēgu un zemtekstu.