Intervijā Romānam Meļņikam viņš vērtē, vai valstij jāierobežo kredītu politika Latvijā.
Fragments no intervijas:
Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti skatīs jautājumu par likumprojekta pārņemšanu, ar kuru nebanku kredītiem plānots noteikt gada procentu likmi, ierobežot soda sankcijas, kā arī noteikt liegumu izsniegt kredītus naktīs. Deputātiem būtu jāatbalsta likumprojekta pārņemšana?
Ar valsts iejaukšanos biznesā jābūt ļoti uzmanīgiem. Pieņemot jebkurus ierobežojumus, jābūt skaidrām divām lietām - pirmkārt, kādu rezultātu valsts vēlas panākt, otrkārt - vai šie ierobežojumi neradīs nevēlamus blakus efektus.
Ja paskatāmies uz nebanku kreditēšanas tirgus attīstību Latvijā, aizvadītajos divos gados nozare piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas - nebanku kreditēšanas tirgus mainījies kā diena pret nakti. Lieli nopelni ir Ekonomikas ministrijai (EM), kas virzīja izmaiņas normatīvajos aktos, tomēr vienlaikus nedrīkst aizmirst arī vienotas Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) izveidošanu ar augstu nebanku kreditētāju pārstāvniecību un asociācijas iniciētos un pašu uzņēmumu īstenotos pašregulācijas pasākumus.
Kas pēc būtības tirgū mainījies?
Būtiskākais jautājums, kas tika sakārtots, ir klientu maksātspējas vērtēšana. Ar šā gada 1. janvāri spēkā stājās Patērētāju tiesību aizsardzības centra izstrādātā kārtība par to, kas nozares uzņēmumiem jādara, vērtējot potenciālo klientu maksātspēju. Turklāt, stiprinot maksātspējas vērtēšanu, arī paši nozares uzņēmumi izdarīja vērtīgu darbu - ieviesa datu apmaiņu par tā saukto pozitīvo informāciju jeb saistībām, kas vēl nav kavētas.
Tas devis vēlamo efektu?
Domāju, ka jā. Ja paskatāmies uz nozares datiem šā gada pirmajā pusgadā, redzam, ka izsniegto kredītu apjoms samazinājies par aptuveni trešdaļu. Varētu domāt, ka tas ir stingrākas izvērtēšanas un vienotās datubāzes izmantošanas rezultāts. Protams, grūti vērtēt, vai tie ir vienīgie faktori (būtu jāvērtē arī ātro kredītu pieprasījuma izmaiņas), bet domāju, ka pietiekami būtiski gan.
Tas nozīmē, ka kredītu atmaksas kavētāju skaits kļūst mazāks?
Man nav precīzu datu, bet Baiba Fromane, kura ir LNKA vadītāja, norāda, ka kavētāju skaits no jauna izsniegtajiem kredītiem šā gada pirmajos deviņos mēnešos būtiski samazinājies.
Bet kā ar lielajiem procentu maksājumiem un soda naudām?
Ārvalstu prakse parāda - ja tiek ierobežotas gada procentu likmes, mazas summas uz īsiem termiņiem uzņēmumiem vairs nav izdevīgi izsniegt, un tie pazūd no tirgus. Turklāt nedomāju, ka Latvijai, ko pasaulē augstu vērtē tieši liberālās ekonomikas politikas dēļ, nepieciešams precedents ar valsts regulētām pakalpojuma cenām. Mēs tomēr dzīvojam brīvā tirgus ekonomikā, kur konkurence nosaka zemāko pakalpojuma cenu. Šo pieeju neatbalstītu arī tāpēc, ka tirgū brīva vieta nepaliks, - tas radīs riskus nelicencētai kreditēšanai, vai arī patērētājs būs spiests izvēlēties sev dārgāku pakalpojumu, jo būs jāaizņemas lielākas summas uz ilgāku laiku.
Savukārt par soda sankcijām - šeit atzinīgi jāvērtē nozares pašregulācija, nosakot 100% ierobežojumu. Domāju, ka tas ir samērīgs risinājums, jo soda sankciju būtība ir motivēt cilvēku atdot aizņēmumu noteiktajā termiņā. Ar neadekvāti zemām soda sankcijām varam radīt risku, ka citu nozaru parādi tiks pārnesti uz šiem kredītiem. Piemēram, cilvēks nespēj samaksāt komunālos pakalpojumus un, lai nebūtu jāmaksā līgumsods vai citas sankcijas, maksājumu sedz ar nebanku kredītu. Jāņem vērā arī aspekts, ka nozares uzņēmumiem nav citu mehānismu, kas ļautu būt drošiem, ka kredīti tiks atdoti laikā.
Tad jūs uzskatāt, ka Saeimas deputātiem nevajadzētu pārņemt likumprojektu?
Ja skatāmies uz šo konkrēto likumprojektu, domāju, ka nav racionālu argumentu, kāpēc Tautsaimniecības komisijai vajadzētu atbalstīt šos konkrētos EM priekšlikumus. Piedāvātie risinājumi ir nekvalitatīvi izstrādāti, tie radīs ļoti daudz negatīvu blakus efektu.
Visu interviju lasiet otrdienas, 9.decembra, avīzē Diena!