Fragments no intervijas:
Pagājušajā gadā Kultūras ministrijas vadībā tika izstrādātas un valdībā apstiprinātas Latvijas mediju politikas pamatnostādnes, kas cita starpā ierobežo pašvaldību informatīvo izdevumu iespējas tēlot neatkarīgus medijus. Nu lielās pašvaldības ceļ traci, ka valdība, pieņemot šo dokumentu, pārsteigusies. Kā to skaidrot?
Darba grupai, kurā līdzdarbojās arī preses izdevēji, uzdevums bija novērst komercreklāmas izvietošanu pašvaldību izdevumos un atrast to darbībai sakarīgu ietvaru. Lielo pilsētu asociācija iebilst pret to, ka, viņuprāt, dokuments pieņemts, neievērojot visu pušu viedokļus.
Iebildumi par procedūru?
Klāt esot, nesaskatīju, ka kādas nevalstiskās organizācijas viedoklis netiktu uzklausīts.
Saprotams, ka viņu vēlmes bez ierobežojumiem izdot faktiski propagandas izdevumus nav tikušas atbalstītas, tāpēc dokuments "slikts". Situācija atgādina gadījumus, kad pacients sāk iebilst, ka ārsts nav klausījis ieteikumos, kā jāoperē...
Tā kā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, iespējams, ka to var vērtēt arī tā. Redzams, ka pašvaldības jūtīgi reaģē uz jebkuriem mēģinājumiem kaut kā ierobežot vai aizliegt šos izdevumus. Tiek meklēti dažādi ceļi, kā uz to iedarboties. Man jau liekas, ka tad, kad vilciens aizgājis, nav vairs ko sarkano karodziņu vicināt. Visas vēlmes varēja izrunāt katrā darba grupas sanāksmē un arī tad, kad šo jautājumu skatīja Ministru kabinetā. Un vismaz man radās iespaids, ka Latvijas lielo pilsētu asociāciju un arī Latvijas Pašvaldību savienību pārstāvēja ļoti kompetenti pārstāvji, nesaprotu, kāpēc viņiem iebildumi par dokumenta sagatavošanu un pieņemšanu radās vien tad, kad tas valdībā jau akceptēts.
Šķiet, ka lielās pašvaldības iebilst pret dokumenta pieņemšanas kārtību, jo īsti nav argumentu pret pieņemtajām normām, vai arī ir, bet paši apzinās, ka tie nepopulāri?
Protams, ka cīņa par savām interesēm notiek ar jebkuriem pieejamiem līdzekļiem.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 10.janvāra, numurā!
hrv0301
Propaganda jau sen imitē neatkarīgo
Ezis