Bez esošā premjera Kariņa Jaunās Vienotības (JV) piekrišanas mierīgas izmaiņas valdībā, pasniegtas kā svaigu asiņu ieliešana vai restarts pēc smagajiem pandēmijas mēnešiem, ir grūti realizējamas. Atliek vien valdības gāšana, kas var izvērsties nepopulārā pasākumā. Bet JV, kurai no koalīcijas ir vismazāk balsu Saeimā, nav ieinteresēta pārdalīt ietekmi valdībā ar izsalkušajiem partneriem. Cita lieta – lai cik nepieņemama dažādu faktoru pēc daudziem varētu šķist šādas "Pūces valdības" ideja, jāatzīst, ka no reālpolitikas viedokļa, tātad – atmetot morāli ētiskus vai principu jautājumus, pārbīdes valdībā par gluži nepamatotām nosaukt nevarētu. Vismaz to pamatotību argumentēt nebūtu grūti.
Pirmkārt, ir iekrājušās koalīcijas partiju individuālās vēlmes, vajadzības, sāpītes un niezes, kuras tās vēlētos atrisināt vismaz ar kādu savu ministru rokādēm. Otrkārt, ir partijas, īpaši Attīstībai/Par un Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas arī nav apmierinātas, ka to pašvērtējums par savu ietekmi nesakrīt ar reālo krēslu sadali valdībā. Te ir runa gan par Saeimas deputātu vietu skaitu, kas kopš vēlēšanām ir pamainījies, gan par partiju apetīti un sakrātajiem "pluspunktiem", kas liecina par ietekmes pieaugumu.
Attīstībai/Par, kas vispār ļoti daudz balstās sabiedriskajās attiecībās jeb vēlamā "iepakošanā" sev izdevīgā veidā, šis ir moments, kas jāizmanto, – formāli kā savu veiksmi tā var pasniegt gan it kā uzvarēto cīņu ar Covid-19 vīrusu (veselības ministre Ilze Viņķele), gan tomēr caursisto administratīvi teritoriālo reformu (pašvaldību ministrs Juris Pūce). Nāks rudens, vīruss var pacelt galvu, nāks pašvaldību vēlēšanas, un pašvaldību kartes pārzīmēšanas politiski savtīgie apsvērumi kļūs acīmredzami, tāpēc A/P šo izjūt kā "tagad vai nekad" brīdi.
Arī JKP varētu gribēt izmantot rokādes savu iekšējo problēmu risināšanai. Partijā jau pasen ir viedokļu atšķirības par to, kā apgūstami partijas pārziņā esošās Satiksmes ministrijas (SM) multimiljonu resursi. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits nekad nav bijis partijas kodola cilvēks, toties JKP Saeimas deputāts Gatis Eglītis tāds ir. Viņam ir arī pieredze dažādu saimniecisku jautājumu bīdīšanā aizkulisēs. Linkaita aiziešana no SM atrisinātu arī JKP problēmas ar Rīgas mēra kandidātu, jo partijas pasūtītie socioloģiskie mērījumi rāda zemu atbalstu līdzšinējam kandidātam Jurim Jurašam, bet labu reitingu tieši Linkaitam. No otras puses, Linkaitam varētu būt saistības pret SM realizētajā politikā ieinteresēto šveiciešu advokātu un Ventspils tranzītuzņēmumu kontrolētāju Rūdolfu Meroni, ar kuru saistīta firma savulaik pirkusi Linkaita uzņēmuma pakalpojumus. Tas lēmumu par SM pamešanu padara gan smagu, gan riskantu.