Riekstiņa: Uzņēmēja gēns un valsts sektora attieksme

Lielo lietu pasaulē mazs uzņēmums nav arhaisms . Tas ir tikai tautsaimniecības pat ne pirmais stāvs , nulles cikls. ,maz pamanāms ,bet vajadzīgs. Latvijas problēmjautājums ir uzņēmumu vertikāles trūkums .Maza apstrādājošā uzņēmuma produkcija var būt visdažādākās sarežģītības pakāpes detaļas ,komplektejošās detaļas un agregāti ,bet kam tos piegādāt ,nav koncerna kas ražotu - montētu lielo darbagaldu ,mašīnu vai agregātu, patērējot mazo pienesumu. Atrast šādu noņēmēju ārzemēs ir ļoti grūti. Pakalpojumu sfērā cita liga ,Izņemot Rīgu, faktiki nav tirgus mēroga,bet 100 pīrādziņu dienā vai 8-9 vīriešu frizieru klientu nav bizness . Dati no zemnieku veikuma vispār ir nonsens. Vidējā gada izstrāde uz vienu nodarbināto zemniecībā ir 10300 eiro ! Vidēji valstī tikai - 23600 eiro. Savukārt administratīvie dienesti pienesot IKP 26550 eiro katrs ! No šejienes iespējamā stundas darba izmaksas Latvijā vidēji -6,9 eiro , "Labour cost" Dānijā -40,3 eiro ,Zviedrijā - 37,4 ,Somijā - 32,3 eiro/st . Darbinieks brutto Dānijā saņem 35,Zviedrijā -25,6 ,Somijā - 25,2 eiro/st. Latvijā -5,6 eiro/st. Redzam ,ka darba devēja sociālie maksājumi visaugstākie ir Zviedrijā -11,8 eiro/st , Somijā - 7,2 eiro/st ,bet Latvijā tikai- 1,35 eiro/st. Ir par ko domāt !

Vāļāt duraku opisā par garantētu algu. Bonusā dienesta mašīnu un ceļojumus. Tā ir visā pasaulē. To grib pat trumpiss un hilarī.