Vienīgais stabilais lielums, kurā mēs atrodamies, ciniskā kārtā ir uzticības krīze visos līmeņos: kad valdības partneri nevar paļauties cits uz cita atbalstu kopīgam mērķim, kad cilvēki nav droši, vai kaimiņi darīs visu, lai neaplipinātu ar bīstamo vīrusu, un vai veselības aprūpes sistēmai pietiks spēku izglābt visus saslimušos.
Brīdī, kad vienīgā atbilde varētu šķist uzticības atgūšana un atbildīga rīcība, var droši prognozēt, ka politiskās situācijas destabilizācija, ekspluatējot cilvēku dusmas, bailes un neuzticēšanos, pieņemsies spēkā, un paradoksālā kārtā atliek cerēt uz protestējošo sašķeltību un nespēju vienoties kopīgam bezatbildīgam neprātam.
Gada noslēgumā Valsts prezidentam Egilam Levitam negaidītā veidā izdevās pietuvināties savam mērķim kļūt par tautas prezidentu, kad viņa neveiklā tautoloģija ''Cilvēkiem, kuri nomiruši no Covid, Ziemassvētku nebūs'' kļuva par gada populārāko joku un pārfrāzējumu. Kā saka tautā: esi vienkāršāks un kļūsi tuvāks cilvēkiem. Grieķu izcelsmes jēdziens ''tautoloģija'' apzīmē bezjēdzīgu kādas domas atkārtošanu tikai citiem vārdiem. Retos gadījumos tas var kļūt par veiksmīgu retorikas paņēmienu domas uzsvēršanai, bet, šķiet, tā nebija šī reize.
Vasarā Levita prezidentūra ieies savā otrajā pusē, un viņš jau lēnām sāk saskarties ar sekām savai līdzšinējai propartijiskajai politikai, kas balstās prezidenta pārliecībā, ka visi lielie korupcijas skandāli un vilšanās partiju politikā ir notikusi pirms viņa prezidentūras, savukārt tagad iestājies tiesiskuma un atbildīgas, no naudas varas neatkarīgas, politikas laikmets, pateicoties dāsnajai partiju finansēšanai no valsts budžeta. Levits tā no sirds var ticēt, bet liecības par Attīstībai/Par! (A/P) ziedojumiem un biedra naudām, kas skaidrā naudā nodoti kafejnīcās zem galda, kā arī akcionāru kariem raksturīgā cīņa par KPV LV miljonu finansējuma apgūšanu, turpu šurpu mainot partijas vadību, visticamāk, ir tikai priekšvēstnesis galvassāpēm, ko Levitam nākamgad varētu nest diskusija par šī viņa aizstāvētā un valstij miljonus izmaksājošā partiju finansēšanas modeļa lietderīgumu.
Līdz Saeimas vēlēšanām palikuši mazāk nekā divi gadi, un šī laika atskaite ir sākusies ar iekšpartijisko krīzi vismaz divos valdības koalīcijas spēkos: A/P un KPV LV.
Jau šovasar notiks pašvaldību vēlēšanas, kuras tā vai citādi ietekmēs administratīvi teritoriālā reforma, ko līdz piespiedu demisijai paguva izdzīt cauri A/P ministrs Juris Pūce. Visticamāk, to rezultātu ietekmēs gan pašvaldību politiskā pārdale, gan daļas vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar šo reformu, gan tas, ka reformu realizējusī partija A/P šobrīd nav ne tuvu tik spēcīga kā brīdī, kad sev šo jauno politisko izkārtojumu gādāja. Tam visam pievienojas grūti prognozējamā Covid-19 krīzes ietekme, kas droši ļauj prognozēt diemžēl tikai to, ka ietekme nebūs saliedējoša.