Bail no konkurences?Ienāk ārvalstu kapitāls, kas vienkārši uzpērk esošos uzņēmumus. Līdz ar to skaidrs, ka tā nav konkurence. Izdevumus par iegādi šie investori, loģiski, liks uz iedzīvotāju pleciem. Ja mēs runājam par tīro konkurenci kā tādu, tā vietējos uzņēmējus apsaimniekošanas jomā nesatrauc. Konkurence ir laba. Bet, kā jau teicu, šajā gadījumā saskaramies ar tendenci, ka ienācēji šajā tirgū nevienu māju savā apsaimniekošanā nepārvilina, ne ar vienas mājas piemēru neuzrāda, ka ir labāki, vienkārši pērk jau gatavu klientu bāzi.Apsaimniekotāju pārpirkšanā vietējie nespēj konkurēt?Mūsu kapitālam, protams, tas varētu būt apgrūtinoši. Bet tas nav neiespējami. Tas nozīmē, ka arī Latvijas uzņēmumiem būs jākonsolidē savi spēki, lai stātos pretī šādiem lietuviešu uzņēmumiem. Kaut galarezultātā, protams, no tā cietīs klienti, jo katrs pirkums kaut kā jāatpelna, līdz ar to agri vai vēlu kaut kādas korekcijas cenās ir paredzamas.Vietējiem namu apsaimniekotājiem bizness ne īpaši sokas, ka viņi gatavi to pārdot?**
Šobrīd ir diezgan liela problēma ar likumdošanas bāzi. Lietas, ko, piemēram, Vācijā nevar saprast neviens, - kā tas ir iespējams, ka apsaimniekotājam ir jānodarbojas ar ilglaicīgo nemaksātāju problēmu tādā ziņā, ka tos iesūdz tiesā, tā velkas gadiem, tikmēr neiekasētie līdzekļi jākompensē no citiem avotiem. Vācijā šādu riska fondu veido pati māja. Tāpat ir problēmas ar īpašumtiesībām - ir noteikts, ka pilnībā privatizētas, īpašnieku pārņemtas mājas ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā jāpārņem arī apsaimniekošanā pašiem mājas iedzīvotājiem un attiecīgi jāizvēlas turpmākais apsaimniekošanas modelis. Patlaban Rīgā tādu māju, kuras šādu likuma prasību nav izpildījušas, ir simtiem, ja ne pat tūkstošiem. Tajā pašā laikā likumdevējs nav konkretizējis, kādas ir sekas par šādas prasības nepildīšanu. Līdz ar to ir liela daļa īpašumu, kuriem nav līdz galam noformētas attiecības ne ar līdzšinējo, ne kādu jaunu apsaimniekotāju. Tāpēc arī privātajiem apsaimniekotājiem grūti darboties šajā tirgū.
Apsaimniekotāji, ja runājam par vietējiem, nogaida, skatās, kā viss attīstīsies. Turpretī lietuvieši acīmredzot ir gatavi daudz vairāk riskēt, doties tādā kā avantūrā. Ja viņiem šajā sadaļā kaut kas nesanāks, bankrotēs, bet tad tā nebūs tikai šo uzņēmumu problēma, tā būs varbūt pat vairāk klientu problēma. Jo esam pieredzējuši privātos apsaimniekotājus, kuri ir pietiekami lieli un tomēr ar regularitāti reizi gadā vai reizi divos gados aiziet no tirgus.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 29.septembra, numurā!
