Insaideru informācijā un Saskaņas līderu līdzšinējo attiecību peripetijās balstīta sajūta ļauj izteikt šaubas, vai tā nu gluži ir, ka Jānis Urbanovičs pelēku seju atsēž, iespējams, pēdējo sasaukumu savā Saeimas kabinetā un pārdzīvo par Ušakova nedienām netālajā Rātsnamā. Par Ušakova nepatikšanām droši var teikt: "Pats savas nelaimes kalējs" – tas balstās ne jau kādās politiskās izvēlēs, bet tīri saimnieciskos apsvērumos, būvējot saimniekošanu galvaspilsētā uz tandēmiem ar Andri Ameriku, Ēriku Teilānu, Jāni Dzanuškānu un galu galā – Ivetu Strautiņu-Ušakovu. No tāda skatpunkta raugoties, skaidrs, ka Urbanovičam viss ap Rīgas domi notiekošais ir uzskatāms palīglīdzeklis disciplīnas atjaunošanai Saskaņā, tāds "Vai tad es tevi, Nil, nebrīdināju, ar ko tas beigsies?" moments.
Tas, ka Ušakovs nu jau ir tikpat pārejoša parādība Latvijas politikā kā vairākums tās Saskaņas elektorāta daļas, kas viņu ieradās atbalstīt sestdien pie Rīgas domes, ir veca ziņa. Saskaņas pirmā ešelona politiķiem diez vai tik daudz rūp, kā "aizstāvēt" vai nosargāt Ušakovu, kā gatavošanās dzīvei "pēc Nila" laikmetā. Un, no šāda skatpunkta raugoties, sestdienas mītiņš bija ar lielu rituālu nozīmi: pirmkārt, neparādīt vājumu savējiem un svešajiem, otrkārt, nomērīt pašreizējo nepatikšanu mobilizējošo potenciālu uz drīzumā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Tas, kas nav skaidrs, – cik Ušakovam vēl atlicis laika. Ja raugās uz informāciju, kas varētu būt tiesībsargājošo iestāžu vai varas pārņemšanā Rīgā ieinteresētu politsaimniecisko spēku rīcībā, laika varētu būt pavisam maz. Ne visa informācija ir realizējama Krimināllikuma izpratnē, bet, kā mēs redzējām no Rīgas vicemēra Andra Amerika piemēra, arī viegla "pakratīšana" un ilggadējā sadarbības partnera nonākšana aiz restēm var novest līdz vājuma brīdim un demisijai. Varbūt tāpēc Ušakova ilggadējais sadarbības partneris izvēlas nepamest valsti, kurā ir siltāks klimats, bet cik ilgi? Ja Ušakova politiskā mūža atlikumu cenšas izmērīt pēc tā, vai Saskaņa ir gatava restartēties un viņa vietā likt jaunu politisko cerību ne tikai Rīgā, bet nacionālā līmenī, izskatās, ka laika vēl ir daudz, jo visi neoficiāli dzirdētie uzvārdi ir ar savām vājajām vietām. Vjačeslavs Dombrovskis, kurš ar visiem "bet" tomēr vienīgais varētu izvest Saskaņu no strupceļa, kā rādās, gatavojas izvēlēties vismaz pārejas posmu Briselē.
Acīmredzami ir, ka tāpēc vien, ka Ušakovu izkratīja, neviens Rīgā kapitulēt negrasās, un iedomāties, ka būs pretēji, ir tiešām politisks infantilisms.
rekur
pļurkt
VVZ