Vai tādās pašās domās ir arī citi radio biznesā strādājošie?Šis ir tas gadījums, kad drīzāk atbalstu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) pozīciju un iesniegtos likuma grozījumus. Un tas ir pat neatkarīgi no tā, vai mēs uzskatām padomi par profesionālu vai neprofesionālu.Pat neskatoties uz to, ka visai bieži esat konfliktējuši ar NEPLP?**Radio SWH no NEPLP puses ir visvairāk kritizēts, mūsu attiecības nekādā gadījumā nevar vērtēt kā lielu savstarpēju mīlestību - padome savulaik liedza gan konkursa kārtībā gūt iespēju SWH Rock darboties Liepājā, gan arī dažādus sodus esam saņēmuši. Bet šo soli - jauno likumprojektu, vērtēju ļoti pozitīvi. NEPLP vienreiz parādīja, ka viņi domā par radio tirgus aizstāvēšanu Latvijā. Tas vieš optimismu, cerību, ka radio vidē kaut kas varētu mainīties uz labu.Kas ir tās lielās problēmas, kam nepieciešams risinājums?Ir virkne radiostaciju, kas nevis rada savu programmu, bet gan retranslē kaimiņvalstī radīto. Tas jau gadiem ilgi kropļo Latvijas radio tirgu.Kādā veidā?Krievijā ir ārkārtīgi liels radiostaciju un talantīgu radio programmu veidotāju skaits, un radiostacijai Latvijā nav nekā vienkāršāka kā salīgt par kādas Krievijas populāras programmas retranslēšanu. Tas pat neko nemaksā - var vienoties, ka paši krievi segtu visas izmaksas un varbūt pat vēl piemaksātu - kaimiņi ieinteresēti, lai viņu raidījumi šeit skanētu. Līdz ar to mūsu valstī strādājošai radiostacijai izmaksas nav nekādas, bet reklāmas tirgū tā piedalās un var dempingot reklāmas cenu.Tas sagrauj to radiostaciju konkurētspēju, kas paši veido vietējās programmas. Ja ilgus gadus biznesā var strādāt, izmantojot citā valstī sagatavotu programmu un tev pašam izdevumi nav nekādi, nav jādomā par vietējiem dīdžejiem, par kadru sagatavošanu, ziņu dienestu, programmu izveidošanu, ja var maksāt desmit reižu mazāk autortiesības, tad, protams, tāds uzņēmējs būs satraucies, ja kāds rosina izmaiņas. Radio SWH, piemēram, gada laikā izmaksā pie 140 tūkstošiem autortiesībās vien. Neviena radiostacija, izņemot sabiedriskos medijus, ne tuvu nepilda kaut vai šīs godīgās attiecības pret izpildītājiem. No visām tām radiostacijām, kas skan krievu valodā, vietējo produktu izmanto tikai dažas - MixFM, TOPradio, SWH Plus. Dabiski, ka tas ir grūti, dārgi. Tām stacijām, kas izmanto retranslācijas, vienkārši pieslēdzoties Maskavai, nav nekādu izdevumu. Viņi var dempingot reklāmas cenas un pasludināt sevi par nez kādiem tirgus līderiem. Bet tas taču nav nekāds bizness!Kāds būtu risinājums?Jaunajā likumprojektā noteikts, ka retranslācijas varēs būt tikai 80%. Atlikušais jārada pašiem. Tas veicinās arī vietējo krievu žurnālistu, ētera personību dīdžeju iespējas, mazinās bezdarbu krievu radošo cilvēku vidū. Es nepiekrītu, ka saasināsies kaut kādas problēmas starp krievu un latviešu vidēm, tieši otrādi - ja retranslācijas aizliegtu, vietējiem krieviem tieši būtu lielākas iespējas sevi izteikt radio kā medijā. Tas arī jūtami mazinātu Krievijas informācijas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. Jo tad vietējā krievu sabiedrība ziņas, komentārus un mūziku saņemtu nevis no Maskavas, bet no vietējiem dīdžejiem un programmu vadītājiem.Visu interviju ar Jāni Šipkēvicu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 15.oktobra, numurā!
Šipkēvics: Masveidīga Krievijas programmu retranslācija kropļo Latvijas radio tirgu
Turpinot uzsākto polemiku par radio tirgus regulēšanu, _Radio SWH _vadītāju Jāni Šipkēvicu iztaujā Romāns Meļņiks.Fragments no intervijas: **Pagājušajā nedēļā SuperFM grupas vadītājs Uģis Polis intervijā Dienai asu kritiku veltīja Saeimā nonākušajai iniciatīvai stingrāk regulēt valodu lietojumu radio ēterā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.