Skaistu lozungu aizsegā grib radīt OIK-2 shēmu?

No vienas puses, loģiski, bet, no otras, zinot, ka viena no projekta virzītāju ļoti lielām vēlmēm vēl pirms projekta reālās uzsākšanas ir iegūt ilgtermiņa gāzes iepirkuma līgumu ar a/s Latvenergo, kas ir Latvijā lielākais dabasgāzes patērētājs, rodas bažas, vai pēc 10–15 gadiem nenāksies secināt, ka esam vieglprātīgi paši savām rokām radījuši OIK-2, kā dēļ savos ikdienas rēķinos atkal sašutumā brīnīsimies par lielajām summām.

Nenoliedzami, ka šāda mēroga projektiem, kur izmaksas mērāmas pāri par simts miljoniem eiro, ir būtiski savlaicīgi gūt pārliecību, vai un kādā periodā izdosies atpelnīt ieguldītās investīcijas. Taču skaidrs, ka brīdī, kad tirgū ienāks jauns spēlētājs, tajā jau esošie darīs visu, lai saglabātu savas pozīcijas, kas ar lielu varbūtību var rezultēties ar gāzes cenas mazināšanos. Un šajā brīdī īpaši būtisks ir jautājums – kādas saistības būs ierakstītas pagaidām vēl tikai domu līmenī iecerētajā Skulte LNG Terminal ilgtermiņa līgumā ar Latvenergo? Ja līguma saistības paredzēs neko vairāk kā garantiju iepirkt gāzi no šī uzņēmuma tikai gadījumā, ja cena ir konkrētajā brīdī viszemākā – attiecīgi visizdevīgākā Latvenergo kā pircējam –, tad šāds līgums būtu loģiski un ekonomiski saprotams. Taču ir liela pārliecība, ka, visticamāk, projekta īstenotāji vēlēsies līgumā redzēt Latvenergo uzņemtas konkrētas saistības, ka tas pie jebkuriem apstākļiem apņemas, piemēram, gada laikā iegādāties noteiktu daudzumu caur šo termināli piegādātas gāzes.

Un šādā iespējamā scenārijā, manuprāt, neviens šodien neuzņemsies prognozēt, vai faktiski obligāti iepērkamās gāzes cena gada griezumā būs ekonomiski visizdevīgākā. Šķiet, līdzīgas bažas ir arī ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, kurš šonedēļ intervijā Dienai pauda diezgan negatīvu attieksmi pret termināļa projektu vismaz pašreiz iecerētajā variantā. "Šim terminālim jābūt balstītam uz tirgus principiem, mēs no nodokļu maksātāju naudas šo projektu nesponsorēsim," uzsvēra ministrs. Un viņam pilnībā var piekrist, it sevišķi ik mēnesi savā elektrības rēķinā redzot summu, ko nākas samaksāt OIK afēras dēļ.

Starp citu, Nemiro arī norāda uz projekta virzītāju diezgan tiešu saistību ar Jauno konservatīvo partiju, kuras atsevišķi biedri, cik esmu pamanījis, ir būtībā teju vienīgie, kas, manuprāt, diezgan atklāti un ļoti intensīvi cenšas izlobēt šā termināļa būvniecības projekta īstenošanu.

Neiestājos kategoriski pret šo biznesu, tomēr uzskatu, ka Skulte LNG Terminal pārstāvjiem beidzot ir jānāk sabiedrības priekšā un skaidri jāpasaka, cik katram Latvijas iedzīvotājam izmaksās viņu biznesa projekts un vai tas nekļūs par OIK-2. Pagaidām šādas pārliecības nav un to nevairo arī patriotisma piesaukšana.