Stratēģiski nepārdomāts?

Šeit nepieciešams paskaidrot, ka Sulejmani bija ne tikai veiksmīgs karavadonis un ietekmīgs politiķis, bet arī visas šiītu pasaules ģeopolitikas galvenais stratēģis un taktiķis vienā personā. Sulejmani galvenie sasniegumi ir pat ne militārās uzvaras pār Islāma valsti, bet tā dēvētā šiītu pusmēness izveide Irānas virsvadībā, kā arī ASV izspiešana no šī pusmēness valstīm.

Attiecīgi Sulejmani nogalināšana jau šobrīd ir palielinājusi jau tāpat ievērojamo atbalstu viņa virzītajām idejām šiītu pasaulē, un nākotnē atbalsts tikai pieaugs. Viens no šiītu islāma stūrakmeņiem ir mocekļu kults, kuru iesāktie darbi jāturpina visiem īstenticīgajiem, bet ģenerālis jau ir pasludināts par visu šiītu svēto mocekli.

Rezultātā ASV un to sabiedrotos Irākā (kuras ap 80% iedzīvotāju ir šiīti) gaida deleģitimācija (Irākas parlaments jau ir apstiprinājis prasību ārvalstu karavīriem pamest Irāku), bet centienu gadījumā palikt Irākā un vēl citās šiītu teritorijās ticama kļūst jauna Vjetnama. Izejas šeit paliek tikai divas – vai nu liela mēroga karadarbība, kurai nedz ASV, nedz Irāna nav gatavas, vai arī ASV un attiecīgi arī sabiedroto spēku izvešana.

Kas interesanti, tad šāda situācija ir pat izdevīga ASV prezidentam Trampam, kurš ir solījis karaspēka izvešanu no vairākām Lielo Tuvo Austrumu valstīm. Neskaidrības gan rodas attiecībā uz solījumu par Irānas savaldīšanu, tāpat aktuālas paliek ASV īpašās attiecības ar Izraēlu, tomēr šeit vienmēr iespējama atruna, ka reģionā paliek ievērojams ASV militārais kontingents. Lieki piebilst, ka ASV spēku izzušana no Irākas būs iespaidīgs Teherānas stratēģiskais panākums.

Cits svarīgs faktors ir, ka Teherānai šobrīd ir atraisītas rokas attiecībā uz tās kodolprogrammu, un situāciju irāņi izmanto, tirgojoties ar Eiropas Savienību. Ja vienkāršoti, tad no Eiropas tiek prasītas ekonomiskās attiecības ar Irānu, apmaiņā solot neattīstīt kodolieročus. Cik iedarbīgs izrādīsies šis arguments, nav skaidrs, tomēr ticamāk šķiet, ka Eiropa piedāvājumu pieņems, un tā būs vēl viena Irānas stratēģiskā uzvara.

Ir vēl arī citi iemesli, kuru dēļ rodas aizdomas, ka pēc kāda ilgāka laika, kad šodienas notikumiem tiks dots jau vēsturisks novērtējums, ģenerāļa Sulejmani nogalināšana tiks atzīta par nopietnu ASV stratēģisko kļūdu.