Jāatgādina, ka pilsoņu karš Sudānā sākās kā konflikts starp armiju un ātrās reaģēšanas spēkiem (Rapid Support Forces, RSF), kuru nosaukums gan ir nodeva vēsturei un neatbilst būtībai. Realitātē šie spēki ir Sudānas cilšu zemessardze, kas karavīru skaita, bruņojuma un iespēju ziņā neatpaliek no armijas. Formāli sadursmes sākās armijas mēģinājuma dēļ iekļaut RSF savā sastāvā un pakļaut savai kontrolei, taču de facto notiekošais ir pilsoņu karš starp unitāras, hierarhiskas valsts atbalstītājiem (armiju, kas Sudānā, līdzīgi kā daudzviet reģionā, ir valsts valstī) un konfederācijas ar dalībnieku neatkarību to kontrolētajās teritorijās piekritējiem (ciltīm).
Cerības, ka armija (kas vienlaikus pilda arī centrālās varas funkcijas) un ciltis atradīs kompromisus, sadalot politiskās un ekonomiskās ietekmes zonas, reģiona reālās situācijas pārzinātāji jau sākotnēji dēvēja par nerealizējamām. Āfrikas konfliktu specifika ir tāda, ka sadursmes, ja tās ir sākušās, ar dažādu intensitātes pakāpi turpinās pat ne gadiem, bet gan gadu desmitiem un nekādi pamieri vai cita veida izlīgumi tās apturēt nevar. It īpaši gadījumos, kad karos ir iesaistītas ciltis.
Attiecīgi, lai cik ciniski izklausītos, var īpaši nešaubīties, ka karadarbības beigas Sudānā nav saskatāmas, bada draudi kļūs par realitāti un bēgļu straume turpinās pieaugt, drīzāk agri nekā vēlu nonākot līdz Eiropas robežām. Arī tādēļ, ka Sudānā netrūkst globālo un reģionālo lielvaru interešu – to emisāri kā ar solījumiem, tā ar palīdzības sūtījumiem karošajām pusēm pielej eļļu pilsoņu kara ugunij.
Līdztekus Sudānai Āfrikā ir vēl krietns desmits valstu, kuras plosa nebeidzami bruņoti konflikti. Cits jautājums, ka gan rietumvalstis, gan nerietumu lielvaras šie nebeidzamie kari uztrauc tikai tik, cik tas skar to ģeopolitiskās vai ekonomiskās intereses, bet miljoniem cilvēcisko traģēdiju lielvarām ir vienaldzīgas. Nekādi citādi nav iespējams skaidrot, piemēram, atbalstu tam (lai ar kādiem motīviem – cīņu par demokrātiju vai cīņu pret koloniālismu – tas tiktu pamatots), ka Āfrikā var sākties jauns, vairs ne lokāls, bet reģionāls karš Nigēras dēļ, kura mērogi būs daudzkārt lielāki nekā pieminētā pilsoņu kara mērogi Sudānā.