Tālejošā blokāde

Aktīvisti šādi vēlas pārtraukt Kijevas ekonomisko sadarbību ar separātistiem, kas līdz šim bija gana vērienīga, – tiek lēsts, ka pilnīga sadarbības pārtraukšana nodarīs Ukrainas ekonomikai zaudējumus divu miljardu ASV dolāru apmērā gadā. Varas iestādes blokādi nosoda, taču nevēršas pret aktīvistiem. Iespējams tādēļ, ka blokāde ir Kijevai izdevīga, jo samazina iespēju, ka nāksies pildīt Minskas vienošanās – plānu situācijas normalizēšanai Ukrainas austrumos.

Minskas vienošanās tika panāktas brīžos, kad situācija frontē bija kļuvusi Kijevai kritiska, tāpēc Ukrainā daudzi tās jau sākotnēji uzskatīja par tādām, no kurām nepieciešams atteikties. Tikmēr Maskavai vienošanās ir izdevīgas, jo to īstenošanas gadījumā, izveidojoties būtībā federālai Ukrainas valstij, Kremlim būs plašas iespējas kontrolēt Ukrainā notiekošo ar prokrievisko Donbasa politiķu starpniecību. Tāpat Donbass faktiski iegūs veto tiesības attiecībā uz Ukrainas ārpolitiku, kas izslēdz iespēju Kijevai pievienoties Eiropas Savienībai un NATO.

Protams, Minskas vienošanos tekstā par visu iepriekš minēto nav neviena vārda, taču praksē šāds scenārijs ir ticams, jo Donbasa iedzīvotāju vairākuma simpātijas ir Krievijas pusē. Tāpēc ir naivi cerēt, ka vēlēšanās šajā reģionā kāda no proeiropeiskajām Ukrainas partijām varētu gūt vērā ņemamus panākumus. Šī iemesla dēļ pēc iespējamās amnestijas, federalizācijas utt. Donbass likumīgi kļūs par atklātu Krievijas interešu pārstāvi Ukrainā, turklāt ar plašām iespējām šīs intereses īstenot. Piedevām vēl Minska 2 ir ne tikai parakstīta starptautisko garantu klātbūtnē, bet arī atbalstīta ANO, kamdēļ atteikties no vienošanās Kijeva var tikai nopietnu iemeslu dēļ, kādus pretējā puse cenšas nedot.

Rezultātā Ukrainai ir jāizdara izvēle starp Minskas vienošanos pieņemšanu, mēģinājumu atgūt kontroli pār Donbasu ar militāru spēku un pilnīgu atteikšanos no reģiona. Ņemot vērā, ka Minskas vienošanās ir Kijevai neizdevīgas, bet militāra uzvara, pastāvot esošajam spēku samēram, šķiet maz ticama, turklāt vēl viena sakāve var novest pat pie Ukrainas kā valsts pilnīga sabrukuma, atteikšanās no Donbasa de facto vai varbūt de iure nebūt nav tik nesaprātīga, kā šķiet pirmajā brīdī. Tas arī izskaidro, kāpēc neviens necenšas apturēt aktīvistus, pat neraugoties uz riskiem valsts ekonomikai. Jo mazāk Kijevai būs saišu ar separātistiem, jo plašākas paveras manevra iespējas rietumu virzienā.