Tendence vairāk rūpēties par darbiniekiem

24. martā, kad Dienā publicēta šī intervija, piedalāties konferencē Cilvēkfaktors un prezentējat pētījumu par cilvēkresursu jautājumiem. Šajā sakarībā sarunu gribētos iesākt ar jautājumu: cik aktuālas ir rūpes par dzīvo darbaspēku laikā, kad tā šķietami paliek mazāk un daudzviet darbiniekus aizvieto automātika?

Uz šo jautājumu ir atbildes divas daļas. Pirmā saistīta ar demogrāfijas situāciju Latvijā – ja mēs skatāmies statistiku, var redzēt, ka katru gadu dzimuši par 20 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā attiecīgi pirms 20 gadiem. Līdz ar to aktuāls jautājums: kurš strādās, kad pensijā aizies tie, kas dzimuši pirms 20 gadiem? Kurš pelnīs, lai būtu nauda pensijām? Līdz ar to šim apdraudējumam kā labs risinājums var būt automatizācija, kas arī pacels produktivitāti. Arī pētījums uzrāda, ka no aptaujātajiem uzņēmumiem 39% uzskata, ka nevienu darbinieku nevarētu aizvietot ar robotiem, 23% aptaujāto uzņēmumu saka, ka varētu aizstāt līdz pat 10% darbinieku, 14% uzņēmumu – ka varētu aizstāt 11 līdz 20% darbinieku, 9% uzņēmumu – 21 līdz 30% darbinieku.

Kāds pamatojums tam, ka tik maz to uzņēmumu, kuri var automatizēt darbu?

Mēs dzīvojam salīdzinoši mazā valstī, mums nav ļoti attīstīta lielražošana, nav milzu noliktavu, kur būtu iespēja automatizēt to darbu, ko veic cilvēks, piemēram, preču ražošanu, uzglabāšanu, uzskaiti, izsūtīšanu adresātiem. Mums cilvēku darba aizstāšana ar automātiku vairāk saistāma ar dažādu IT sistēmu ieviešanu. Pieņemsim, jūs jau redzat, ka banku pakalpojumi tiek digitalizēti – filiāles pakāpeniski slēdz, vienlaikus klientus radinot izmantot internetbankas. Tāpat automatizācija tiek aizvien vairāk ieviesta grāmatvedībā, varētu būt, ka pēc kāda laika  grāmatveža profesija gandrīz izzudīs.

Bet tas nozīmē, ka patlaban nodarbinātos sagaida nepieciešamība pārorientēties uz citām profesijām, varbūt pat vairākkārt savas dzīves laikā. Nepārtraukta mūžizglītība.

Ļoti pareizi. Tāpēc personāla vadības funkcija nākotnē būs ļoti svarīga. Esošajiem darbiniekiem būs jāgūst jaunas zināšanas, lai pārvaldītu jaunās ierīces. Tādā situācijā arī svarīgi, lai cilvēki būtu gana radoši, rodot jaunus veidus, kā lietot pieejamās ierīces.

Tātad darbs būs mazāk mehānisks, vairāk radošs?

Jā, mums ir jāņem vērā, ka mūsdienu jaunā paaudze ir tendēta uz to, lai viņiem būtu pietiekami daudz gan naudas (vienlaikus saprotot, ka ne visi grib vai var būt miljonāri), gan arī brīva laika, ko pavadīt ar ģimeni, veltīt hobijiem, atpūsties. Tostarp svarīgi, lai arī hobiji ir interesanti un mūsdienīgi, izmantojot arī modernās ierīces.

Telekomunikācijās, ko jūs pārstāvat, tehnoloģijas ļoti strauji attīstās. Tagad nāk 5G. Kas līdz ar to sagaidāms gan darba, gan atpūtas jomā?

Tas ir stāsts par to, kā iekārtas runā ar iekārtām.

Kā tas reāli dzīvē varētu izskatīties?

Iedomāsimies, ka tuvojas darbadienas beigas. Automašīnas dators man uz viedtālruni sūta jautājumu, pēc cik ilga laika brauksim mājās, lai mašīna attiecīgi varētu laikus uzsilt. Es varu kalendārā atzīmēt, ka strādāšu vēl stundu, automašīna to nolasīs un attiecīgi pieskaņos laiku, kad jāsagatavojas braucienam. Kad sēdīšos automašīnā, par to uzzinās mājas ledusskapis, citas ierīces, attiecīgi sākot gatavot vakariņas, rēķinoties ar laiku, ko pavadīšu ceļā, tostarp stāvot sastrēgumos. Protams, mašīnas nākotnē brauks pašas, līdz ar to ceļā pavadāmo laiku varēšu izmantot, lai, pieņemsim, iepirktos, izmantojot modernās viedierīces. Tāpat caur ierīcēm būs iespēja uzzināt, kur tajā brīdī atrodas un kad mājās būs pārējie ģimenes locekļi. Attiecīgi arī mani ģimenes locekļi zinās, pēc cik ilga laika es būšu mājās. Tuvojoties mājām, vārti, protams, automātiski atvērsies, ienākot iekšā, uzreiz sāks skanēt tāda mūzikā, kāda man visvairāk patīk, jo, kā zinām, caur dažādām mūsu lietotām ierīcēm interneta mākonī arī šāda informācija par mums, mūsu ieradumiem, gaumi jau daudzus gadus tiek apkopota.

Jā, zināms, ka arī reklāmas, interneta lapas skatot, tiek piedāvātas tieši tādas, kādas tēmas mani visvairāk interesē. Bet cik soļu attālumā esam līdz tam laikam, ko nupat raksturojāt?

Pasaulē tiek izstrādāts standarts šim 5G. Protams, ražotāji ierīces piedāvā jau šobrīd. Taču jāņem vērā, ka šis standarts vēl joprojām tiek saskaņots. Tiklīdz noslēgsies standarta saskaņošana, lai visi tīkli būtu savietojami un ierīces varētu tajos strādāt, visi teleoperatori šo tīklu sāks aktīvi attīstīt. Tas varētu notikt pēc 2020. gada.

Bet no tā izriet, ka nākotni faktiski baudīt varēs vien jaunāka paaudze, kas šīs tehnoloģijas visātrāk spēj apgūt, arī pieņemt. Vidēja un vecāka gadagājuma ļaudis izkrīt no šo iespēju izmantošanas sistēmas?

Es uzskatu, ka arī vidējo un vecāko paaudzi var ļoti labi apmācīt modernajai dzīvei vai pārprofilēt, ja runājam par darbu. Cilvēki – jo īpaši Latvijā – ir ļoti labi izglītoti. Pie mums ļoti daudzi ieguvuši augstāko izglītību, ir ļoti kompetenti un arī darboties griboši. Un, ja vien ir vēlme ko jaunu apgūt un ja uzņēmumi nāk pretī, nodrošinot apmācības, vecums noteikti nav šķērslis.

Tehnoloģiju ieviešana radikāli maina arī darba vidi.

Jā, arī pētījums to uzrāda. Pirmkārt, 83% turpina strādāt birojos, nav tā, ka ļoti daudzi strādātu no mājām. Tā kā birojā pavadām ļoti daudzas stundas, tiek uzskatīts, ka birojs ir mūsu otrās mājas. Tāpēc ir tendence, ka uzņēmumi ļoti pielāgo darba vidi tam, lai būtu patīkami tur atrasties, – no aptaujātajiem 57% pie tā īpaši piestrādājuši, bet no tiem savukārt 38% to dara, orientējoties uz studentu auditoriju, 17% – jaunajiem vecākiem, 10% – senioriem.

Kā tas praktiski izpaužas? No darbavietu pielāgošanas pamanāmākās ir uzbrauktuves un palīgierīces tiem, kas pārvietojas ratiņkrēslos...

Jā, 5% gadījumu ir darbavietu pielāgošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bet, kas attiecas uz citiem, – darbavietās tiek īpaši piedomāts pie mājīgas atmosfēras. Izmantots skaists krāsojums, nodrošināts svaigs gaiss, iekārtotas atpūtas telpas ar, teiksim, dīvānu, kur ērti apsēsties, kafijas automātu, tāpat mēdz būt izveidotas klusās istabas, kur var relaksēties. Tiek veidotas vietas, kur kādu brīdi palasīt grāmatu. Ļoti daudzos birojos ierīkotas virtuves, kur darbinieki var uzsildīt līdzi paņemto ēdienu, paēst. Atpūtas vietās mēdz būt izvietoti dažādi informācijas nesēji – ekrāni. Piemēram, mūsu uzņēmumā virtuvītē vari ne tikai uzsildīt savu ēdamo vai nobaudīt par brīvu pieejamo tēju, kafiju vai augļus, bet arī tajā laikā pavērot televizorā ko interesēm atbilstošu. Ir speciāli pielāgotas vietas, kur aprunāties ar kolēģiem. Arī telpu krāsojums un izvietojums pielāgots dažādām gaumēm – vienam patīk krāsains, košs, citam – mierīgāks tonis, vienam – atvērtāka vide, citam – noslēgtāka. Tad vēl ir tendence, ka ir nevis katram sava darba vieta, bet gan iespēja izvēlēties, pie kuras no daudzām dažādām darba vietām attiecīgajā brīdī strādāt. No rīta atnāc, apsēdies, kur vēlies, un mierīgi strādā. Vari izvēlēties, vai gribi pie lielāka vai mazāka ekrāna, uz mīksta vai cieta krēsla, pie augsta vai zema galda, strādāt sēdus vai pie stāvgalda, saulainākā vietā vai kādā īpašā apgaismojumā utt. Vari pieiet pie katra kolēģa, brīvi satikt – neviens nav savā kabinetā aiz aizvērtām durvīm. Šāda atmosfēra veicina sadarbību starp nodaļām, departamentiem, ļauj ātri risināt jautājumus, lai piegādātu klientam labāko rezultātu.

Tas prasa diezgan lielus ieguldījumus. Vai darba devējam tas arī atmaksājas?

Jā, tas noteikti atmaksājas. Jo tās ir tās lietas, kas veido darba devēja tēlu un, kā jau es minēju, jaunās paaudzes darbinieku šobrīd ir ļoti maz –, proti, kvalificēta darbaspēka ir mazāk, nekā pieprasījums pēc tā –, tad, protams, viena no lietām, kas piesaista darbiniekus, ir darba vide.

Viena no lielajām problēmām situācijā, kad vairākums strādā birojos, ir mazkustīgais dzīvesveids. Ir, protams, ļoti jauki, ka iekārtoti dīvāni un citas atpūtas vietas, taču ne mazāk svarīgi būtu, lai ir iespēja brīdi pa brīdim fiziski izkustēties, atļauties sportiskas pauzes. Vai par to arī tiek domāts?

Mēs šajā ziņā izmantojam ārpus darbavietas pieejamās iespējas. Taču arī organizējam sportisko mēnesi – tāds drīzumā sāksies –, kad rīkojam dažādas sportiskās aktivitātes. Piemēram, šogad uzsvars būs uz skriešanu – darbinieki var nolemt pusdienas laikā izskriet kādu maršrutu, pēc tā parasti nopublicējam bildes internetā. Pagājušajā gadā izveidojām pat atsevišķu Facebook grupu, kur katrs, kurš šajās aktivitātēs piedalās, atzīmējas ar bildi. Vai, piemēram, mēdz būt jogas nodarbības, kur kāds no mūsējiem, kas ar to aizraujas, novada nodarbības arī citiem kolēģiem. Vēl sportisko pasākumu plānā iekļaujam sarunas par veselīgu uzturu, tāpat pieaicinām uz sarunu arī dažādu sporta veidu trenerus, uzklausām, ko viņi iesaka.

Lai to visu iespētu, jābūt visai brīvam jeb nenormētam darbalaikam. Pie jums laikam diskusijas par to, cik stundu garai jābūt darba nedēļai, nenotiek?

Tad, kad esam darbā, mēs aktīvi strādājam. Tā komunikācija ar kolēģiem, par ko runājam, vairāk notiek projektu ietvaros. Arī kafiju dzerot, var runāt par darba jautājumiem, vai ne? Bet, atbildot uz jautājumu par darba nedēļu, – mēs arī veicam ikgadēju aptauju par darbinieku apmierinātību, ļoti ieklausāmies darbinieku paustajā, pēc aptaujas sasaucam lielu kopsapulci, kur aktuālāko izrunājam. Ne gluži saistībā ar jautājumu par darba stundām nedēļā, bet tiešām ir izskanējis rosinājums, ka varbūt piektdienās var aiziet no darba vienu stundu ātrāk, vai, piemēram, par iespēju nedēļā paņemt vienu stundu brīvu kādām savām vajadzībām. Par šiem jautājumiem diskutējam ar vadību, domāju, ka drīzumā pieņemsim kādu labu lēmumu šajā ziņā.

Jūsu stāstītais par atpūtas vai brīvi maināmām darba vietām vairāk piemērots lieliem uzņēmumiem. Kādas iespējas ir mazajos kolektīvos?

Arī mazajiem kolektīviem ir svarīgi, ka darba vide ir ļoti mājīga. Ja vide ir tāda, kas raisa radošumu, uzņēmums noteikti būs daudz veiksmīgāks. Es domāju, ka mazajiem uzņēmumiem šajā ziņā ir ļoti lielas iespējas, jo viņiem arī ieguldījumi nebūs tik lieli.

Iepriekš pieminējāt, cik daudzi strādā birojos. Atceros, kad strauji izplatījās personālie datori ar interneta pieslēgumu, bija daudzi eksperti, kas paredzēja, ka cilvēki nu pamatā strādās no mājām. Tā gluži nav. Kāpēc?

Uzņēmējdarbības veidi ir ļoti dažādi. Ir IT kompānijas, kas strādā ar specifiskiem projektiem, varbūt viņiem ir plašākas iespējas strādāt ar cilvēkiem no mājām. Mūsu gadījumā liela daļa darbinieku nodarbojas ar tīkla administrēšanu, ļoti svarīgs ir arī mārketinga speciālistu darbs – to nevar veikt attālināti. Mēs gan, protams, Tele2 grupas ietvaros izmantojam arī attālināta darba tehnoloģijas, bet tāpat ik pa laikam tiekamies, jo svarīgu lēmumu pieņemšanā personisks kontakts ir ļoti būtisks.

Šis ir strauju pārmaiņu laiks. Vienā no jūsu pētījuma slaidiem redzēju, ka būtisku pārmaiņu procesi notiek pat 98% uzņēmumu. Tos pārsvarā vada attiecīgo uzņēmumu vadītāji. Ja tie nemainās, viss kārtībā, savukārt, ja ik pa laikam nāk jauns vadītājs ar savu atšķirīgu skatījumu par pārmaiņu mērķiem, nepieciešamību un īstenošanas ceļiem, tas var radīt pamatīgas jukas, būt arī katastrofāli attiecīgajā kolektīvā.

Tādi riski ir. Tāpēc jo lielāka nozīme ir tam, lai pārmaiņu vadītājs būtu ļoti kvalificēts, labs. Mana iepriekšējā darba pieredze ir personāla atlases jomā. Kad meklējām uzņēmumu vadītājus vai speciālistus vadības komandā, ļoti skatījāmies, vai pretendentiem ir pieredze pārmaiņu vadībā. Jo, ja tāda pieredze ir, pārmaiņas var īstenot ļoti veiksmīgi un tas noteikti ved uz efektivitāti. Bet, jāatzīst, ir maz tādu labu pārmaiņu vadītāju. Nākotnē jautājums par to būs arvien aktuālāks, lai būtu cilvēki, kas spēj vadīt pārmaiņu procesu tā, lai darbinieki būtu iesaistīti un gūtu no tā gandarījumu, sasniedzot paredzēto rezultātu kopā. Nevis, kā jūs teicāt, kad liekas, ka viss jūk un brūk, jo katrs velk uz savu pusi.

Ja ir skaidrība, ka šādi speciālisti ļoti nepieciešami, tad jautājums – vai kāds tādus Latvijā apmāca? Vai tas atkal jautājums, kas jārisina pašiem uzņēmējiem?

Latvijā dažādi uzņēmumi piedāvā uzņēmumu vadības kursus. Šai tēmai noteikti pieskaras arī atsevišķos mūsu augstskolu kursos, jautājums vien, vai uz to tiek likts pietiekami liels akcents. Rīgas Ekonomikas augstskolā, ko veidoja Stokholmas Ekonomikas augstskola, tā noteikti ir, jo viņiem ir senas tradīcijas šajā jomā. Bet kā ir citur? Domāju, ka ne tik labi. Pārmaiņu vadības speciālistu sagatavošana tiešām ir aktuāls jautājums, pie tā būtu jāstrādā.