Bet tad atkal aktuāls kļūs jautājums – kas tālāk? Kāds ir nākamais mērķis? Valdības veidošana, budžeta pieņemšana vai pat turpmākā perioda Valsts prezidenta ievēlēšana šķiet vien sīkas pieturvietas uz simtgadei pāri ejošas laika skalas. Protams, varētu jau teikt – kam mums tie lielie mērķi, viss nozīmīgākais jau sasniegts – dalība ES, NATO un citās organizācijās –, nu atliek vien turpināt celt sabiedrības dzīves līmeni, un viss būs tāpat labi. Jā, var arī tā. Bet vai tad būsim gana motivēti, mobilizēti kaut vai to pašu dzīves līmeni celt, ja nebūs apzināti vismaz atskaites punkti, vismaz starpfiniši? Vai būs ticība labākai valsts nākotnei, ja vienkārši bezmērķīgi dreifēsim pa straumi?
Labi, varbūt pārāk ilgi sasniedzams mērķis būtu Latvijā sasniegt Vācijas dzīves līmeni, jo īpaši, ja individuāli tas pieejams apmēram divu stundu lidojuma attālumā. Bet varbūt jādefinē mazāki, ļoti konkrēti, aktuāli un saprotamā periodā, teiksim, šīs Saeimas laikā, īstenojami mērķi?
Piemēram, pēdējā laikā daudz runāts par ļoti straujo valsts ekonomikas izaugsmi, algu kāpumu utt., bet tas kaut kā nemaz nesader ar ziņu, ka 28,9% darba ņēmēju Latvijā šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā pēc nodokļu samaksas saņēma algu, kas mazāka par 450 eiro mēnesī. Tātad gandrīz trešdaļai strādājošo (un acīmredzot viņu ģimenēm) visas tās ziņas par straujo izaugsmi ir pamats uztvert kā spļāvienu sejā. Tad, lūk, varbūt steidzamu šīs problēmas risināšanu ir vērts kā pirmo iekļaut nākamās valdības deklarācijā? Kā valdības kopīgo, nevis kādas atsevišķas partijas apņemšanos, kuras dēļ atkal būtu pamats saplūkties. Jo var jau gudri izrunāties, ka jāizvēlas "pareizās", perspektīvās profesijas, tad būs labas algas, taču tas atkal būtu vēstījums tikai šaurai auditorijai – jauniešiem. Runa ir par pašreiz nodarbinātajiem. Tāpat par mērķi, iespējams, būtu definējama situācija, kad vairāk ir to tautiešu, kuri atgriežas Latvijā, nekā no tās izbraucošo (šo bilanci "neatšķaidot" ar labākas dzīves meklētāju ieceļošanu no vēl nabadzīgākām valstīm).
Gan jau šādus un līdzīgus nākotnes mērķus var definēt vēl un vēl. Ir svarīgi to uzdrīkstēties darīt. Politiķiem uzdrīkstēties par šādām tēmām vienoties, un arī vēlētājiem uzdrīkstēties to pieprasīt no politiķiem. Mums visiem kopā – uzdrīkstēties gribēt dzīvot vēl labākā Latvijā arī nākamajā tās simtgadē.