Pirmkārt jau, 21. aprīļa vēlēšanas bija ne tik daudz balsojums par Zelenski, cik balsojums pret pašlaik vēl esošo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Kā liecina socioloģisko aptauju rezultāti, šādi balsojuši ap 60% to vēlētāju, kuri atdeva savu balsi par Zelenski. Porošenko ukraiņiem asociējas ar korupciju, oligarhu dominēšanu, ekonomisko lejupslīdi, radikālu nacionālismu un nebeidzamu karadarbību valsts austrumos – tas nivelējis visus aizejošā prezidenta panākumus.
Taču vairumā gadījumā ir neskaidrs, kā Zelenskis grasās risināt sasāpējušos jautājumus. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš spēja aprobežoties pamatā ar vispārīgiem un nekonkrētiem solījumiem, ļaujot katrai vēlētāju grupai, valsts reģionam utt. dzirdēt tieši to, ko vēlējās dzirdēt šie cilvēki.
Prezidentam Zelenskim savukārt nāksies pieņemt jau konkrētus lēmumus, kuri neatbildīs daudzu viņa šodienas atbalstītāju cerībām.
Otrkārt, Ukraina ir prezidentāli parlamentāra valsts, un bez parlamenta atbalsta prezidenta rokas ir saistītas. Zelenska iespējas bez savas frakcijas parlamentā nodrošināt stabilu deputātu vairākumu savukārt nešķiet reālas, un šajā ziņā neko nespēs līdzēt pat aiz viņa muguras stāvošais (vai sabiedrotais – kā nu kuram labāk tīk) oligarhs Igors Kolomoiskis.
Iznākums solās būt bēdīgs nākamajam prezidentam un draud ar to, ka Zelenskis no varoņa ātri pārtaps par personāžu, kuram tiks uzkrauta atbildība par lielāko daļu Ukrainas nedienu.
Kopumā ir ticama iespēja, ka šā gada oktobrī, kad paredzētas Ukrainas parlamenta vēlēšanas, Zelenska popularitāte būs ievērojami kritusies un viņa atbalstītāji būs nevis vadošā, bet tikai viena no partijām jaunajā parlamenta sasaukumā. Vienīgais veids, kā situāciju mainīt, ir izsludināt ārkārtas vēlēšanas (pēc likuma prezidentam to iespējams izdarīt līdz maija beigām), kamēr Zelenskis vēl atrodas uz popularitātes viļņa.
Tiesa, to pateikt ir ievērojami vieglāk nekā izdarīt. Pārliecinošs vairākums Ukrainas politiķu un politiku ietekmējošo oligarhu nav ieinteresēti prezidenta partijas uzvarā parlamenta vēlēšanās, kamdēļ nešaubīgi centīsies nepieļaut šādu notikumu attīstību, turklāt ar pilnībā likumīgām, juridiskām metodēm.
Kopējais to šķēršļu saraksts, ar kuriem nāksies saskarties Zelenskim, protams, ir vēl ievērojami vērienīgāks. Pie šiem šķēršļiem pieder gan Ukrainas oligarhu ievērojamā ietekme uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī, gan fakts, ka nekur nav pazudušas tās struktūras, uz kurām balstījās Porošenko (galvenokārt prokuratūra un drošības dienesti) vai radikālo nacionālistu organizācijas. Tas viss kopā liek domāt, ka līdz ar prezidenta vēlēšanām Ukrainā nekas nav beidzies un šī valsts vēl ilgi atradīsies uzmanības centrā.
oskars
melnais humors