Valsts nauda kā tabletīte?

Slimība, kuru it kā tiecas izārstēt ar šīm zālēm, ir tik plaša un daudzšķautņaina, argumentācija gan par, gan pret tik kliedzoši neloģiska vai pat ciniska, ka atbilde noteikti ir kaut kur pa vidu. Proti, jā, bet ar daudziem nosacījumiem, starp kuriem galvenais – nelegālā finansējuma apkarošanas pastiprināšana no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un pašu partiju ierindas aktīvistu puses.

Protams, tik būtiska valsts finansējuma palielināšana, kā to šobrīd valdībai piedāvā Tieslietu ministrija – vairāk nekā septiņas reizes –, dotu handikapu patlaban politikā esošajām partijām.

Jājautā arī, vai vispār, pirms gadiem ieviešot partiju finansēšanu no valsts budžeta, ir uzlabojusies politikas kvalitāte, politiķu kvalitāte un ir mazinājusies korupcija vai partiju nelegālā finansēšana, kas daļa no tās pašas korupcijas vien ir. Līdz ar to – vai kas mainīsies, palielinot šo finansējumu?

Skandaloza savā loģikā izklausās premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) argumentācija, ka pie nosacījuma, ja partijas kļūs lielākā apmērā no valsts finansētas, tās kļūs neatkarīgas un tās nevarēs ietekmēt tik daudz privātie naudas ziedojumi. Ir pat neērti, ka premjerministram jāuzdod jautājums – vai tad tagad tās ir ietekmētas no privāto ziedotāju puses? Gaidīt, kad ieradīsies nodokļu maksātāji un ieliks partijām mutē tabletīti pret visām kaitēm, – tā ir vienkārši kliedzoša loģika.

No otras puses, sākusies populistiska klaigāšana par sliktajām partijām, kurām nauda valsts budžetā atradīsies, kamēr tā trūkst mediķiem, smagi slimajiem, pedagogiem un vēl nebeidzamām profesijām vai sociālajām grupām. Aiz šī trokšņa arī nevīd ne īpaša izpratne par to, kā politika tiek "taisīta", ne arī pašu atbildība vai atbildības prasīšana no politiķiem par to, kādi politiskie spēki un par kādu naudu ievēlēti Saeimā. Jā, lai kvalitatīvi deputātu priekšlikumi un likumprojekti netaptu kādos sponsoru apmaksātos advokātu birojos vai pašu sponsoru ofisos, ir svarīgi, lai partijas rekrutē un apmaksā kvalitatīvu padomnieku un tehnisko darbinieku loku.

Tomēr, pirms piešķirt būtiski palielinātu valsts finansējumu, gribētos tādu kā mājasdarbu no redzamiem partiju politiķiem, kuriem nu nekādi nepiedēvēsi nodarbošanos ar finansējuma piesaisti partijai, bet no kuriem pelnīti vai ne tiek gaidīta tāda kā iekšējo norišu "pieskatīšana" partijā. Var jau būt, ka Inese Voika Attīstībai/Par! iekšienē principiāli jau mēnešiem ilgi (un kopš "būvnieku karteļa" atmaskošanas vēl niknāk) pieprasa, lai partijas ideoloģiskais piedēklis – biedrība, uz kuras bāzes tika izveidota partija, – atmaksātu – tolaik ar skandalozo Māri Martinsonu saistītajām būvfirmām – desmitiem tūkstošu eiro ziedojumus. Var jau būt.

Būs interesanti pavērot, vai līdz galam tiks atbalstīts priekšlikums būtiski samazināt pieļaujamo biedra naudās un ziedojumos iemaksājamo naudas apjomu. No otras puses, var jautāt, kā 6000 eiro griesti attīrīs partiju kases, jo 6000 eiro nav tīrāki par 20 000 eiro.