Vēl vienu soli tuvāk nonākšanai pie varas valsts līmenī

Fragmenti no intervijas:

Saskaņa ieguvusi varu Daugavpilī. Kā to izmantosiet?

Mēri Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, tāpat dalība koalīcijā citās Latvijas pašvaldībās lielā mērā parāda, ka Saskaņa tuvinās valdībai.

Tad faktiski lielais mērķis ir nevis noteikšana kādās atsevišķās pašvaldībās, bet platformas veidošana iešanai valdībā?

Lielais mērķis ir realizēt sociāldemokrātiskos ideālus valsts pārvaldē, valsts darbībā.

Jums šajā ziņā asa konkurence – arī varas partijas, kas sevi sauc par labējām, plaši izmanto kreisas politikas saukļus. Piemēram, Vienotība asi iestājas par progresīvo nodokli.

Mums ir prieks, ka ļoti daudzi kopē mūsu sociālās idejas, kuras piedāvājam ne vienu vien gadu. Kā viņiem veiksies ar to realizāciju, tas jau cits jautājums. Ja mums neļauj šīs idejas realizēt parlamenta līmenī, ar tām ejam uz pašvaldībām, kur iedzīvotāji lielā mērā ir daudz tuvāk gan saskarsmē, gan sociālu problēmu risināšanā. Kā redzam, pašvaldībās mūsu piedāvājums guvis visnotaļ augstu atbalstu.

Tas, kas notiek, lielā mērā ir sava veida loģiska pēctecība – ar ienākšanu arī vairākās citās pašvaldībās mēs tuvināmies valdībai.

Ņemot vērā, kuras pilsētas mēs vadām, jau šobrīd valdība vairs nevar ignorēt Saskaņu.

Bet no šī izriet, ka mēra amatā gatavojaties būt vien īsu periodu, līdz lielāka mēroga – Saeimas vēlēšanām?

Pašreiz esmu devis solījumu Daugavpils iedzīvotājiem, ka strādāšu viņu labā, to arī darīšu. Pamest pilsētu novārtā nedomāju, nav mans pašmērķis uz Daugavpils rēķina kaut kur pakāpties.

Kādi ir tie darbi, kurus iecerēts veikt Daugavpilī?

Ir otrā nedēļa, kopš esmu domes priekšsēdētājs. Pirmais, ko vēlamies panākt, ir, lai visi domē pārstāvētie spēki strādātu iedzīvotāju labā. Nav tur labu vai sliktu, ir līdzīgi vai mazliet atšķirīgi programmatiskie uzstādījumi. Koalīcija izveidota, apzinoties identiskos mērķus.

Piemēram?

Gan es, gan Rihards Eigims priekšvēlēšanu laikā runājām par siltuma tarifa jautājumiem kontekstā ar privatizētajām jaudām, par korupciju, nepilnībām atkritumu apsaimniekošanā, nekārtīgiem ceļiem, pagalmiem, problēmām ar bērnudārziem utt. Tas mūs vienoja. Lielā mērā mūs vienoja arī programmatiskās nostādnes – bezmaksas sabiedriskais transports, pilsētnieka karte, pagalmu, siltumtīklu, atkritumu apsaimniekošanas sakārtošana, pašvaldību aptiekas. Savukārt, kā notika sarunas ar iepriekšējo domes priekšsēdētāju Lāčplēsi? "Elksniņ, tu būsi mērs, tikai nejaucies tajā, kas noticis siltumtīklos," viņš teica. "Elksniņ, tu būsi mērs, bet davai nepārskatām to, kā darbojas atkritumu apsaimniekošana."

Kāpēc to tā sargā?

Iedzīvotāji trīs gadu laikā apkrāpti vidēji par pusotru miljonu eiro. Izveidojusies pārmaksa tā ietvarā, ka līgums pēc iepirkuma bija ar vienu koeficientu, vienu formulu, pašvaldības noteikumi paredz vienu formulu, bet strādāja, kā gribēja. Ir noteikts, ka gadījumā, ja uzņēmējs pieļauj divus pārkāpumus līguma darbības laikā, līgumu var lauzt un vietā var nākt cits uzņēmējs. Pa šiem gadiem par uzņēmēju nav sastādīts neviens protokols.

Kaut pārkāpumi bijuši zināmi?

Jā. Es pieprasīju no visām kapitālsabiedrībām, no visām iestādēm, cik daudz bija ziņojumu par pārkāpumiem, man jau atnests pāri par tūkstoti. Kāpēc tie netika ņemti vērā visu šo laiku? Tas ir stāsts par atkritumu apsaimniekošanu. Stāsts par siltumu mazliet atšķiras. Liepājas enerģija, piemēram, rīkojās saimnieciski – attīstīja savus siltumtīklus, piesaistot Eiropas finansējumu, būvēja katlumājas. Daugavpilī bija iedalīta nauda, bet pašvaldība šo naudu neņēma, tā vietā atradās Lāčplēša draugi, kopā saveidoja shēmas, lai privātie komersanti sabūvētu koģenerācijas shēmas.

Pareizi pateicāt – shēmas, nevis stacijas?

Tieši tā! Vinnējot iepirkumu uz četriem megavatiem, bet, piemēram, Daugavpils siltuma sistēmā sadalot to daļās pa vienam megavatam un saņemot trīs četras reizes lielāku valsts atbalstu sadalīšanas uz papīra dēļ. Es biju pie tām iekārtām – viens tehnoloģisks risinājums, viens katls, bet uz to četras juridiskās personas.

Kā to visu savedīsim kārtībā? Liekot strādāt. Nu, piemēram, ir viens cilvēks no Latvijas Krievu savienības, Lāčplēša draugs, līdzšinējais koalīcijas partneris, kurš strādā siltumtīklos, ir Attīstības departamenta vadītājs, viņš priekšvēlēšanu laikā plaši stāstīja, ka noslēgšot tiešos līgumus ar Gazprom, būšot lētāka gāze, lētāks siltuma tarifs, visi būs laimīgi. Lūdzu, mēs sakām, tu esi ierēdnis, mēs tavu komandējumu apmaksāsim, brauc un izpildi savu solījumu!

Daugavpilī vairāk nekā citur Latvijā, šķiet, ir gan nepilsoņi, gan cilvēki ar Krievijas pilsonību. Tie nav vēlētāji, bet arī ar tiem jārēķinās vietējai varai.

Neteikšu, ka ļoti daudz, bet Daugavpilī tiešām ir daudz Krievijas pilsoņu. Protams, daudz ir nepilsoņu. Nav normāli, ka cilvēki gadiem maksā nodokļus, bet netiek pielaisti kaut vai pašvaldības veidošanai. Kāpēc apmaiņas programmā ieradies apgūt kādu studiju programmu vācietis, kas Daugavpilī nodzīvojis trīs mēnešus, var iet uz pašvaldību vēlēšanām, bet Daugavpilī dzimis, izaudzis, strādājošs nepilsonis nevar?

Tas ir likuma jautājums.

Tas ir jautājums, vai likumdevējs saprot vai nesaprot situāciju. Nupat jautājāt par Latgales atdalīšanās riskiem. Ja par to satraucamies, ir jāpanāk pretī, nedrīkst marginalizēt sabiedrības daļu.

Ikvienam ir iespēja iegūt pilsonību.

Jā, bet vai reāli to sagaidīt no 65 gadus veca seniora, kurš nespēj nokārtot valsts valodas eksāmenu? Bet tad mēs pārejam arī pie cita jautājuma – kāpēc Daugavpils nepilsoņi kļūst par Krievijas pilsoņiem? Jo Latvijas valsts nenāk tiem pretī. Salīdziniet, kāds bija pensionēšanās vecums Krievijā un Latvijā. Pirmssankciju periodā, kad rubļa vērtība bija pietiekami laba, daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, jo tas deva iespēju iegūt arī Krievijas pensiju. Saņem Krievijas pensiju un turpina strādāt Daugavpilī savā ierastajā darbā. Tas, lūk, ir tas, par ko domā Krievijas pilsonības pieņēmēji, ne jau par politiku. 20 gadus mēs savus nepilsoņus mocījām, pēdējos gados brīnāmies, ka mums ir liels Krievijas pilsoņu īpatsvars. Draugi, par to vajadzēja domāt iepriekš. Tagad domājiet, kā atlikušos naturalizēsiet vai kā savādāk piesaistīsiet. Vismaz pēdējā Valsts prezidenta iniciatīva par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem ir solis šajā virzienā.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 5.jūlija, numurā!