Lai arī Datu valsts inspekcija (DVI) norāda, ka jau divus gadus notiek informēšana par regulas normu piemērošanu, sarunas ar uzņēmējiem tomēr neliecina, ka viņiem ir pietiekama skaidrība par to, kā un kādā apjomā turpmāk jāapstrādā un jāuzglabā personu dati, lai neapzināti pieļauta pārkāpuma dēļ neiekultos nepatikšanās. Un nepatikšanas ir precīzi atrunātas – sākot ar brīdinājumu līdz pat 20 miljonu eiro sodam. DVI vadītāja gan sola, ka tiem, kuri pārkāpumus neizdarīs ļaunprātīgi, vismaz vēl šogad daudzmiljonu sodu nepiemēros, jo mēs visi šogad vēl mācīšoties.
Taču šajā stāstā atkal parādās princips no Dž. Orvela Dzīvnieku fermas, ka "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem!". Runa ir par sankciju piemērošanas principu. Minētais daudzmiljonu sods skars tikai privātā sektora uzņēmumus, kamēr valsts pārvaldes institūcijām nekāds naudas sods nav paredzēts – to regula tiešā veidā neparedz. Vai ar to būtu jāsaprot, ka ierēdņu un politiķu ieskatā valsts pārvaldē mums viss ir ideālā kārtībā un "sliktie" sastopami tikai privātajā sektorā? Mazliet gan jāprecizē – valsts sektorā paredzēts naudas sods atbildīgajām amatpersonām. Patlaban figurē summa 1000 eiro apmērā, taču DVI vadītājas skatījumā šī summa būtu jāpalielina. Taču, manuprāt, ir pavisam niecīga iespēja, ka summa tiešām tiks palielināta – vai tad nu ierēdņi, kuri izstrādā normatīvus, paši sev liks cilpu kaklā?
Un vienlaikus īsti nespēju rast loģiskus argumentus tam, ka jau sākotnēji tiek radīta atšķirīga pieeja valsts un privātajam sektoram. Protams, var argumentēt, ka ir neloģiski piespriest naudas sodu no valsts budžeta finansētai struktūrai, kas faktiski nozīmētu nodokļu maksātāju sodīšanu, tajā skaitā arī to, kuri būtu cietuši no valsts pārvaldes iestādes prettiesiskas rīcības. Taču Latvijā beidzot ir labs iemesls ieviest praksi, ka arī valsts pārvaldes struktūra radītos zaudējumus reversā kārtībā piedzen no vainīgajām personām. Un, visticamāk, šīs summas vairs nebūtu 1000 vai varbūt 2000 eiro sods amatpersonai. Domājams, tas vienam otram valsts pārvaldē strādājošajam liktu daudz atbildīgāk izturēties pret uzticēto pienākumu veikšanu.
Jācer, ka valdība, skatot normatīvos aktus par regulas prasību piemērošanu, tomēr noteiks līdzvērtīgus nosacījumus gan privātajiem, gan valsts pārvaldei. Vēl jo vairāk tādēļ, ka regula neliedz nacionālajos likumos šādu atbildību noteikt arī valsts pārvaldē.