Šāds iznākums ir loģisks, jo šīs valstis nav tik bagātas, lai varētu atļauties nesamērīgus tēriņus par lietām, ko par pieticīgāku cenu iespējams iegādāties Ķīnā un Krievijā. Mīļā miera labad kaut ko, protams, vajag nopirkt arī no ASV, taču, piemēram, sašķidrinātā gāze no ASV ekonomisku iemeslu dēļ nav tas produkts, kas spētu izraisīt reģiona valstu interesi, lai cik demokrātiska tā cena arī būtu.
Nepavisam nav mazsvarīgi, ka daudzos gadījumos no bijušā Varšavas līguma dalībniecēm tiek prasīts tas, ko negrasās darīt tā dēvētā vecā Eiropa. Pēdējā konstanti cīnās par savām ekonomiskajām interesēm, nepakļaujas ASV spiedienam un nav gatava atteikties no sadarbības ar Huawei vai Gazprom.
Kādreizējās sociālisma nometnes valstu ekonomikās šī sadarbība visbiežāk spēlē vēl nozīmīgāku lomu nekā Rietumeiropā, kamdēļ arī centrāleiropieši vēl mazāk ir gatavi pieņemt sev ekonomiski neizdevīgus lēmumus.
Raugoties plašāk, ļoti svarīgi ir kļuvuši arī ģeopolitiski apsvērumi. Vismaz daļai Centrāleiropas ir savi, lielā mērā vēsturiski veidojušies priekšstati par to, kādai ir jāizskatās ģeopolitiskajai robežai starp Rietumiem un lielajām Eirāzijas civilizācijām. Šie priekšstati ievērojami atšķiras no ASV vēlmēm, lai robeža būtu aizslēgta ar deviņām atslēgām un būtu nepārvarams šķērslis agrāk Krievijas un Vācijas, tagad jau Krievijas, Ķīnas un visas apvienotās Eiropas plašas sadarbības ceļā.
It īpaši Ungārijā dominē viedoklis, ka tai kā valstij, kura atrodas uz šādas ģeopolitiskas robežas, ir nevis viennozīmīgi jāorientējas uz sadarbību ar kādu no lielvarām, bet gan jākļūst par tiltu un jāizmanto iespējas, ko sniedz šāds statuss. Sadarbībai atvērta robežposteņa un starpnieka loma ne tikai ir ekonomiski izdevīga, bet arī nodrošina pieaugošu politisko ietekmi. Ja atskatās vēsturē, tad ir redzama virkne nelielu valstu, it īpaši Itālijas pilsētvalstis, kas šādā ceļā spējušas sasniegt patiešām iespaidīgas virsotnes.
Tajā pašā laikā šāda Budapeštas pieeja krasi atšķiras no Varšavas pieejas, un šī iemesla dēļ nav pārsteigums, ka Pompeo turneja sākās Ungārijā, bet noslēdzas Varšavā. ASV valsts sekretāram gribas aizbraukt no Eiropas uz amerikāņiem optimistiskas nots, un Polija nešaubīgi pacentīsies nodrošināt viņam šādu iespēju. Cits jautājums jau ir, kura no pieejām – Budapeštas vai Varšavas – izrādīsies sekmīgāka ilgtermiņā.
Gudrinieks
trusis nejaukais