Šī politiskā spēka paustā nostāja "Mazkvalificētu viesstrādnieku iebraukšanai Latvijā – NĒ!" varētu izrādīties vēl populārāka nekā iepriekšējais sauklis "Bēgļu masveidīgai uzņemšanai Latvijā – NĒ!" tāpēc, ka mūsu sabiedrībai nav tādas vēsturiskās pieredzes, ka te milzīgā skaitā ierastos bēgļi no tālām zemēm. Toties relatīvi nesenajos padomju laikos ir piedzīvota masveidīga viesstrādnieku jeb, kā vēsturnieki formulē, migrantu ierašanās no citām, toreizējām padomju republikām. To ņemot vērā, ir saprotams, kāpēc daļā sabiedrības arī patlaban jūtama spēcīga skepse pret viesstrādnieku aicināšanu uz mūsu valsti strādāt.
Turklāt mums, skaitliski nelielai nācijai, kam savu valsti izdevies nodibināt tikai XX gadsimtā un kam nācies dzīvot pēc svešu varu likumiem, ir psiholoģiski pilnīgi citāda nostāja pret ārvalstnieku ierašanos nekā, teiksim, lielajai zviedru nācijai, kurai nav bijis jāpiedzīvo dažādas okupācijas varas.
Latvijas nācijas vēsturiskā trauma ir dziļa, un smeldze par uzspiestām svešām valodām un mentalitātēm joprojām ir jūtama.
Taču svarīgas ir ne tikai pagātnes rētas, bet arī tagadnes izaicinājumi, kurus ignorēt nav gudri.
Piemēram, dzelzceļa Rail Baltica projekts. Būvniecības nozarē darbinieku jau tagad trūkst. Un te jāuzdod jautājums valdībai, politiķiem, Saeimas deputātiem – ko darīt? Rail Baltica ir Eiropas Savienības līmeņa projekts. Tas nav viena uzņēmēja plāns atvērt vēl devīto restorānu situācijā, kad jau iepriekš atvērtajos astoņos restorānos trūkst gan darbinieku, gan apmeklētāju.
Iespējams, cilvēkus, kas strādās vērienīgā Rail Baltica projekta īstenošanā, pārvilinās no citām nozarēm, kā arī atradīs darba meklētāju rindās. Un varbūt izdosies iesaistīt arī nelielu skaitu reemigrantu – no mūsu valsts aizbraukušo cilvēku, kuri no ārzemēm atgriezīsies Latvijā vismaz uz laiku. Taču visticamāk, ka ar šiem visiem cilvēkiem būs par maz.
Ja mūsu sabiedrībai ir psiholoģiski grūti pieņemt viesstrādnieku ierašanos, tad nav citu variantu kā Latvijas ekonomiskās izaugsmes politiku sistemātiski vērst uz moderno tehnoloģiju attīstību, lai tehnoloģijas aizvien vairāk aizstātu cilvēku darbu. Pēdējā laikā tiek uzsvērts, ka Eiropu sāk apsteigt Āzijas ekonomiski spēcīgākās valstis, un tas notiek arī tāpēc, ka šajās valstīs ļoti mērķtiecīgi tiek paplašināta tehnoloģiju izmantošana tautsaimniecībā.
reptilis
docents čuvaks
aha