Laiku pa laikam daudzviet pasaulē parādās satraucoša informācija par datu zādzībām virtuālajā vidē, un arī banku sektors no hakeru uzbrukumiem nav pasargāts. Varbūt Latvijai vajadzīgi vairāk kompetenti informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti, lai uzņēmumus labāk pasargātu no kibernoziedzniekiem?
Domāju, ka jārunā nevis par IT speciālistu kompetenci, bet par katra cilvēka attieksmi pret datu drošību.
Ir gan gadījumi, kad datu zādzība nav datora lietotāja vaina.
Protams, bet tādi gadījumi ir visā pasaulē. Skaidrs, ka visā pasaulē kibernoziedzība aizvien vērsīsies plašumā, varbūt retāki kļūs gadījumi, kad uz ielas kādam zaglis atņem maku, bet biežāki būs virtuālie noziegumi. Nesen lasīju, ka zaudējumi, ko kibernoziegumi jau nodara pasaules ekonomikai ir tuvu pie 500 miljardiem ASV dolāru. Tomēr galvenais ir katram pašam padomāt par savu datu drošību virtuālajā vidē. Tas nozīmē vienkāršas lietas – neizvēlēties elementāras paroles, piemēram, "12345" vai "abcd", sarežģītāku paroli neuzrakstīt uz līmlapiņas un nepielīmēt to pie datora, noteikti lietot antivīrusa programmu, nevērt vaļā dīvainus e-pastus, nesūtīt pa e-pastu dažādas paroles. Vēl viena lieta, kas internetbankas un maksājumu karšu lietotājam jāatceras, – ir iespēja noteikt limitu tam, cik daudz naudas var izņemt no internetbankas, cik naudas var tērēt ar maksājuma karti, ir arī maksājumu karšu apdrošināšana. Ja cilvēks izmanto tikai internetbanku ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksai, tad riski ir relatīvi zemi, bet, jo aktīvāk cilvēks izmanto dažādas virtuālās vides iespējas finanšu norēķiniem, jo vairāk risks pieaug, un pašam lietotājam jābūt gudrākam.
Tomēr IT jomas uzņēmēji Dienai teikuši, ka datu drošība ir saistīta arī ar to, cik gudri izveidota IT sistēma.
Jā, protams, tā ir. Tomēr svarīgi ir ikvienam cilvēkam izglītoties līdzi laikam un apzināties riskus.
Jūsuprāt, Latvijas iedzīvotāji ir pārvarējuši psiholoģiskās bailes no virtuālajiem norēķiniem?
Iespējams, kāda sabiedrības daļa bailes arī nav pārvarējusi, bet tomēr norēķini virtuālajā vidē ir visērtākie, un progress ir ļoti straujš.
Pēdējā laikā apzināti mazināt bankas filiāļu skaitu?
Šāda stratēģija – mazināt filiāļu skaitu – mums ir jau vismaz desmit gadus, bet jāsaka, šāda rīcība ir mūsu klientu uzvedības rezultāts. Arvien vairāk darījumu bankas klienti var paveikt internetbankā un pa telefonu. Cilvēki aizvien retāk dodas uz bankas filiāli, lai veiktu ikdienišķus maksājumus un negrib par maksājuma veikšanu filiālē piemaksāt, ja internetā iekšbankas maksājums ir par velti. Patlaban jau 30% bankas produktu pārdošanas notiek internetā. Modernās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, ir pieejamas aizvien lielākam iedzīvotāju skaitam, kļūst aizvien izplatītākas, un uz bankas filiāli jādodas vien tad, kad jāpieņem nopietni finanšu lēmumi. Līdz ar to filiāļu darbinieku funkcijas būtiski mainās – nav vairs datorā jāveic klienta maksājums, bet jāsniedz reāls padoms, darbiniekiem jāstrādā kā konsultantiem. Lauku reģionos filiāle veic bankas klātbūtnes nodrošināšanas funkcijas, jo filiālē ir pieejama internetbanka, naudas iemaksas bankomāts, konsultācija, bet vecā tipa filiālei nav jēgas, jo uz tādu cilvēki vienkārši vairs neiet. Šobrīd mobilajā bankā ir daudz vairāk apmeklējumu nekā filiālēs, un tas parāda to, kas patlaban cilvēkiem patiešām ir nepieciešams. Domāju, ka nākotnē mobilie finanšu sektora pakalpojumi piedzīvos ļoti strauju izaugsmi.
Kā būtu vērtējama "nolikto atslēgu principa" piemērošana hipotekārajiem kredītiem?
Mēs kredītu ar tāda veida principu nepiedāvājam, jo, pirmkārt, tas nav veids, kādā mēs gribētu finansēt mājsaimniecību darījumus, otrkārt neredzu, ka pēc kredīta ar šādiem noteikumiem būtu ļoti liels pieprasījums. Ja būtu daudz cilvēku, kuri teiktu, ka vēlas ņemt kredītu tikai tad, ja tiek piedāvāts "nolikto atslēgu princips", ir gatavi iemaksāt pusi nepieciešamās mājokļa pirkuma summas un ir gatavi maksāt lielāku procentu likmi, tad mēs droši vien arī šādu kredītu piedāvātu.
Iekļaut likumā "nolikto atslēgu principu" vajadzētu?
Šāds priekšlikums ir populisms. Iedomājaties, mēs sēdēsim pie viena galda ar klientu un pēc likuma mums būs jāizsaka divi kredīta piedāvājumi – klasiskais variants un "nolikto atslēgu principa" variants. Pieprasījums pēc "nolikto atslēgu principa" varianta būs minimāls. Banka Citadele tādu piedāvā. Nezinu, vai vispār kāds kredītņēmējs šādam kredītam ir pieteicies.
Bankas Citadele pārstāvji Dienai stāstīja, ka ir pieteikušies, bet maz.
Tas ir saprotams.
Tuvākajā laikā neprognozējat nekustamā īpašumu cenu kāpumu?
Domāju, ka cenu izmaiņas ir cieši saistītas ar Latvijas ekonomisko attīstību un pieprasījumu pēc īpašumiem. Cenu kāpums pēdējos gados noticis vairāku iemeslu dēļ – viens no tiem ir nerezidentu tirgus, kas saistīts ar uzturēšanās atļaujām, un tas ir uzkarsējis konkrētu nekustamo īpašumu tirgus segmentu, bet pēc noteikumu izmaiņām ir iestājusies neliela pauze, otrs iemesls ir Latvijas ekonomiskā attīstība, kuras rezultātā arvien vairāk cilvēku grib un var atļauties īpašumus. Vēl viens faktors saistīts ar to, ka bankas savulaik izveidoja savus meitas uzņēmumus, kuri pirka īpašumus izsolē.
Kā piemēram ar Swedbank saistītais uzņēmums Ektornet?
Jā, kā piemēram, Ektornet, kurš gan vairs nepērk īpašumus, jo, mūsuprāt, tirgus ir pietiekami aktīvs, un mums vairs nav mākslīgi jāiejaucas. Patlaban Ektornet intensīvi pārdod savā īpašumā esošos aktīvus. Mūsu banka negatavojas turēt savās rokās šos aktīvus, gaidot nezin kādu notikumu pavērsienu.
Kad Latvija varētu redzēt ieguvumus no pievienošanās eirozonai?
Eiro ieviešana ir tikai viena no riskiem, ko ārvalstu investori līdz 2014. gada 1. janvārim redzēja Latvijā, samazināšanās, tagad šis valūtas risks vairs nepastāv. Investīcijas meklē vidi, kura ir sakārtota un kurā var nopelnīt, jo investori grib peļņas iespējas nevis atrast drošu vietu, kurā vienkārši atstāt naudu.
Publiski izskanēja apgalvojums, ka Latvija cerēja - līdz ar eiro ieviešanu ienāks vairāk investīciju, bet nekā.
Vēl pāragri spriest, jāsagaida dati par šo gadu, un tad redzēsim, vai ārvalstu tiešās investīcijas pieaug vai tomēr nē. Tomēr nevar noliegt, ka maksājumi eiro kļuvuši ātrāki un ērtāki, kā arī lētāki, kas noteikti atvieglo biznesu tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību eirozonā. Tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar biznesu ārpus eirozonas, nekas daudz nav mainījies.
Otru intervijas daļu lasiet otrdienas, 9. septembra laikrakstā Diena!