Zagļi jāliek cietumā

Taču ekonomisko vīziju radīšanas un sasniegšanas kontekstā būtiski atcerēties, ka ne mazāk svarīgs valsts attīstības un drošības garants ir vienlīdzīgi spēles noteikumi visiem, kuri šajā procesā piedalās. Un viens no šiem faktoriem ir nodokļu joma.

Te atkal vēlos atgriezties pie jau daudzkārt pieminētās nodokļu iekasēšanas problēmas, kas turpina būt nebeidzamais stāsts ar simtos miljonu skaitāmiem eiro, kas ik gadu mērķtiecīgi slīd garām valsts kasei, kamēr daļa nodokļu maksātāju savā ziņā fanātiski turpina būt godīgi un apzinīgi, līdz pēdējam elpas vilcienam maksājot visu, ko no viņiem prasa. 
Aizvien nākas secināt, ka augstākās valsts amatpersonas un atbildīgo institūciju vadītāji tālāk par skaļiem vārdiem nekur nav tikuši, ņemot vērā, ka aizvien ik gadu kā bezcerīgi tiek norakstīti simtiem miljoni eiro, tikpat daudz tiek atgūts, taču bilance paliek nemainīga – parāda apjoms aizvien stabili turas ap miljardu eiro. Uzklausot norādi par šo situāciju, premjers Māris Kučinskis domnīcas Certus forumā pagājušajā nedēļā šoreiz bija skarbāks nekā citreiz. "Tie parādnieki, kas tur ir – šeit (forumā – red.) ir daudz uzņēmēju, viņi zinās, kā lielākā daļa no tā saraksta ir veidojusies – uzņēmums nr. 2 nopērk (preci vai pakalpojumu – red.) no uzņēmuma nr. 1, kura patiesībā vispār nav. Un tad, kamēr viņu noķer, viņam ir uzkrājies parāds, un nav vairs ne īpašnieku, nekā. Ar to es gribu teikt, ka tajā lielajā sarakstā ir viena liela daļa, kas ir jāliek cietumā, nevis jāmēģina vēl piedabūt parādus. Ko var darīt? Pret tiem ir jāierosina kriminālvajāšana, skaidri zinot, ka tie ir parādi, kas ir fiktīvi uztaisīti, vai ar mērķi maksāt mazāk," pauda premjers.

Un tomēr jautājums paliek atklāts – cik aktīvi tiek apkaroti blēži? Šķiet, visai formāli, ņemot vērā nesen manā rīcībā nonākušus dokumentus, kas vismaz man liek uzskatīt – pat tad, kad uzņēmējs aiziet un noliek izmeklētājiem uz galda pierādījumus par iespējamu noziegumu, teju četru gadu garumā notiek nevis mērķtiecīga darbība, bet gan darbības imitācija, lai arī izmeklētāju rīcībā ir nodoti pat konkrēti krāpšanās shēmas apliecinājumi. Taču bēdīgākais šajā stāstā ir tas, ka uzņēmējs, kurš pats cieš no šo blēžu negodīgās konkurences, sāk zaudēt ticību valstij – kura tajā pašā laikā viņam prasa maksāt nodokļus, turklāt savlaicīgi.