Zem tādiem publikāciju virsrakstiem kā Klimatiskais salto atpakaļ (Euronews), Samazinās labvēlība pret zaļo dienaskārtību (Reuters), Palēnināšanās, lai arī ne demontāža (Bruegel) un daudziem citiem ir lasāmi secinājumi, ka Eiropas valstīs samazinās zaļo ideju popularitāte, kas jau sāk izpausties arī praksē.
Tostarp Eiropas Savienības (ES) līmenī uz gadu ir atlikta prasību stāšanās spēkā cīņā pret globālo mežu izciršanu (atbilstīgi šai prasībai virknes produktu, tādu kā kafija, kakao, soja u. c., eksportētājiem būtu jāpierāda, ka šo produktu ražošanas dēļ nav izcirsti meži), apvienotās Eiropas faktiskās galvaspilsētas Briseles varas iestādes ir atlikušas plānu aizliegt pilsētā automašīnas ar dīzeļdzinējiem zemākiem par standartu Euro-6. Galvenā drīzas nākotnes kauja savukārt būs par plāniem, sākot ar 2035. gadu, pārtraukt Eiropas valstīs jaunu auto ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecību, un šobrīd visas pazīmes liecina, ka pilnvērtīgs šāds aizliegums diezin vai tiks apstiprināts.
Protams, šis ne tuvu nav visu to soļu un lēmumu saraksts, kas liecina par zaļā kursa piebremzēšanos, ko ietekmīgais izdevums Foreign Policy skaidro ar pret zaļajām idejām tradicionāli ne īpaši labvēlīgo labējo partiju popularitātes strauju kāpumu nozīmīgākajās Eiropas valstīs un zaļo partiju neveiksmēm pēdējās vēlēšanās. Kā norādīts publikācijā, Eiropas labējie uzskata zaļo kursu par ekonomisko problēmu, inflācijas un energoresursu sadārdzināšanās cēloni, bet sociāli mazāk nodrošinātās sabiedrības grupas to vaino dzīves dārdzības pieaugumā.
Var pieņemt, ka cits būtisks zaļā kursa piebremzēšanās iemesls ir fakts, ka nedz vadošās nerietumu ekonomikas, nedz arī ASV pieņemt eiropiešu deklarētos zaļos standartus nevēlas, kas cerēto ekonomisko priekšrocību un konkurētspējas pieauguma vietā jau noved pie Eiropas konkurētspējas pazemināšanās un rūpnieciskās ražošanas apjomu samazināšanās.
Cits jautājums, ka pagaidām nav skaidrs, vai notiekošais ir tikai īslaicīga un situatīva parādība, vai arī Eiropas atteikšanās no radikālas cīņas pret klimata izmaiņām gatavojas kļūt par ilglaicīgu tendenci. Optimāla, protams, būtu vēlmju samērošana ar realitāti, taču tikai laiks rādīs, vai tā arī notiks.