Kā Saeimas vēlēšanas ietekmēs Rīgas domes darbu? Nomainās daudzi deputāti, jo līdzšinējie savēlēti parlamentā. Opozīcija nekļūs vājāka?
Opozīcija nebūs vājāka. Pat tieši otrādi, es domāju, ka tā Rīgas domē kļuvusi stiprāka tā iemesla pēc, ka pirms Saeimas vēlēšanām parlamentā bija pārstāvētas tikai divas no Rīgas domes opozīcijas partijām, savukārt tagad Saeimā būs pārstāvētas visas četras. Tas nozīmē, ka viņi varēs efektīvāk mobilizēties, tāpat Saeimā ievēlētie varēs dot padomus vai mudināt kaut ko darīt Rīgas domē esošajiem kolēģiem.
Es teiktu, ka svarīgāk ir, kā veidosies galvaspilsētas pašvaldības attiecības ar centrālo varu.
Lai kā kādam šķistu, ka te ir labie vai sliktie, bet jebkurā gadījumā ir jāsaprot, ka Rīga šodien ir vairāk nekā puse no valsts ekonomikas, cilvēku daudzums, kas dzīvo vai strādā Rīgā, arī ir valstiski ļoti nozīmīgs, tātad, manuprāt, ir jābūt šai sadarbībai par valsts attīstībai ļoti būtiskiem jautājumiem.
Piemēram, ostas attīstība ļoti būtiski ietekmē visas Latvijas ekonomiku. Un te savstarpējai patikšanai vai nepatikšanai nekādā gadījumā nevajadzētu būt par šķērsli sadarbībai. Nevar vadīties pēc principa "jo pašvaldības vadībai sliktāk, jo opozīcijai labāk" – jo vairāk mēs kopīgi darām, jo labāk ir Latvijas iedzīvotājiem.
Pretnostatījums starp pozīciju un opozīciju domē saglabāsies.
Tas saglabāsies. Un izpaudīsies ļoti asā formā, es domāju. Redzam, ka līdzekļu trūkst gan valsts, gan pašvaldību budžetos daudzām būtiskām, tajā skaitā sociālām, jomām. Līdz ar to var būt ļoti pretēji uzskati par prioritātēm, piemēram, ko vajag remontēt ātrāk – bērnudārzus vai ielas, piešķirt līdzekļus sociālai programmai vai varbūt paplašināt kapus utt.
Jāprasa vēlētājiem.
Jā, mēs redzam nepieciešamību veidot ciešākas attiecības ar aktīvajiem rīdziniekiem.
Apkaimju biedrībām?
Un ne tikai tām. Ir arī citas pārstāvības formas. No nākamā gada mēs domājam attīstīt jaunu programmu, kas saistīta ar finansiālu atbalstu aktīvo apkaimju cilvēku iniciatīvu realizēšanai. Tas ir tā saucamais līdzdalības budžets. Tagad, strādājot kopā ar tajā skaitā arī apkaimju pārstāvjiem, tiek gatavoti attiecīgie Rīgas domes saistošie noteikumi.
Kas tie par atbalstāmiem projektiem varētu būt?
Ļoti dažādi, sākot no nelielas teritorijas kādā no apkaimēm labiekārtošanas, soliņu uzstādīšanas, sporta nodarbību vietu izveides, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzlabošanu apkaimē. Ir liela atšķirība starp apkaimēm, piemēram, Mežaparku un Ķengaragu, bet tieši tur dzīvojošie vislabāk zina, kā attiecīgajā vietā visvairāk pietrūkst. Mēs varētu nākamajā gadā vairākus simtus tūkstošu veltīt labiekārtošanas projektu līdzfinansēšanai apkaimēs. Svarīgs ir šis stimuls – mēs iedodam daļu projekta īstenošanai nepieciešamo līdzekļu, pārējo naudu viņi akumulē paši. Caur aktīvo rīdzinieku mobilizāciju rūpēties par pilsētvidi mēs mēģinām arī savas partijas lomu palielināt.
Sestdien notiks Gods kalpot Rīgai! kongress. Kas tajā sagaidāms?
Pērn kongresā mēs pieņēmām četru gadu rīcības programmu – ko mēs kā aktīvi cilvēki redzam, kas būtu Rīgā jāpadara šajā periodā. Gads ir pagājis, tiks analizēti gan sasniegumi, gan trūkumi un neizdarītās lietas. Ņemot vērā esošo kārtību, beidzas partijas priekšsēdētāja divu gadu pilnvaru termiņš, tātad tiks vēlēts gan jauns partijas priekšsēdētājs, gan valde un citi.
Spriedīsim arī par partijas tēlu un to, ko mēs jau runājām, ka mūsu mērķis ir nākamo divu gadu laikā no ēnas iziet gaismā.
Mēs esam gandarīti, ka mums pievienojās arī tie, kas bija No sirds Latvijai Rīgas organizācijā, arī tādā veidā paplašinām aktīvo rīdzinieku loku.
Partijas vadītāju neviens neprasa nomainīt?
Ja būs konkurence, tad ļoti labi, bet es esmu gatavs arī turpmākos divus gadus partiju vadīt. Bet pēc šiem diviem gadiem gan es sagaidītu, ka uz partijas priekšsēdētāja vietu būtu jau nopietna konkurence.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 31. oktobra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
rodo
Kunluns
procents