Apinis: Par smadzeņu nāvi un žurnālistisku ētiku kāda nāves gadījuma aprakstā Austrumu klīniskajā slimnīcā

Pat padomju laikos sabiedrībā bija daudz lielāka cieņa pret ārstiem un skolotājiem. Un pie tam profesionālu pārkāpumu un neveiksmju bija daudz vairāk....Tagad jebkurš semočku ēdājs var augsti izglītotus cilvēkus izlamāt un noķengāt. Žurnālistika arī ir zem katras kritikas. Pamatot, ka lasa jau tikai sliktas ziņas, klačas? Paši žurnālisti pie tā sabiedrību pieradina, nevis otrādi.Izeja atkal sīkās tiesvedībās?

Redzot, kādi komentāri triumfē pie šī raksta, man kļūst baisi apzināties, kādā sabiedrībā dzīvojam. Necilvēcīgā un neiejūtīgā, turklāt, šķiet, ka cilvēki to pieņem par normu.

Piekrītu Apinim, ka profesionālus gadījumus nevajag apspriest neprofesionāļiem. Uzskatu, ka medicīna kopumā ir ļaundarīga tajā, ka neļauj mirstošiem cilvēkiem nomirt. Bet nepiekrītu apsūdzībām žurnālistiem. Portālos publicē tuvinieku žēlabas, nevis žurnālistu rakstus par šo gadījumu.

Kurš gan nezina nerakstīto likumu, ka ārstu mafija aizstāv savējos līdz pēdējām elpas vilcienam. Sakiet, Apiņa k-gs, vai hidrocēles un prostatas operācijas ir nāvējošas? Ir gan. Pēc katras no tām 2 x bija smagas infekcijas, slavenais stradiņu bacilis, kuru pat infekcijas slimnīca neatrada, bet tas pa to laiku saēda aortu. 2 dienas pēc aortas operācijas (7 st.) atkal infekcija un pēc dienas atkārtota operācija (7 st.). Daktere svētdienā veica augstāko pilotāžu - ievietoja mākslīgo aortu, bet, izrakstot pacientu, neviens ārsts nepateica nevienu vārdu (un viņš speciāli prasīja) par atveseļošanās periodu - cik ilgi jāievēro, kāds režīms, ko drīkst, ko nedrīkst. Pavārtījās cilvēks mēnesi, jutās labi, cēlās, gāja, brauca, nesa,cēla, locījās, darīja visu, ko cilvēki mēdz darīt. 2 gadu laikā aizgāja cilvēks,sākot ar vienkāršu operāciju un es tikai tagad par to ieminējos, raksts uzsita asini Komunikācijas nozīmes neizpratne no ārstu puses ir ļoti nopietna lieta.Bet varbūt par to bija jāma