Cik bīstama ir gripa?
Gripa ir nopietna vīrusu infekcija, un katru sezonu tā skar 5–10% iedzīvotāju – gan vieglākā, gan smagākā formā. Ap divām trešdaļām sasirgušo gripa var noritēt pat bez tai raksturīgajiem simptomiem, bet vienai trešdaļai slimība var būt vidējā vai smagā formā. Ar to arī gripa atšķiras no citām akūtām elpceļu infekcijas slimībām – tā biežāk var izraisīt smagu saslimšanu. Nokļūstot elpceļu epitēlijšūnās, gripas vīruss strauji vairojas un skar ne tikai augšējos elpceļus, bet arī plaušas. Visbiežākā gripas izraisītā komplikācija ir pneimonija jeb plaušu iekaisums, turklāt gripas vīrusa gadījumā tā ir abpusēja pneimonija. Gripas infekcija ievērojami novājina cilvēka imunitāti, tāpēc bieži pievienojas bakteriālā infekcija, kas pagarina slimības periodu un ārstēšanu. Pasaulē kopumā katru sezonu no gripas izraisītām komplikācijām nomirst 250–500 tūkstoši cilvēku.
Epidēmija rada lielu slogu veselības aprūpes sistēmai – tās laikā ievērojami palielinās pacientu ambulatoro vizīšu skaits pie ārstiem, arī mājas vizīšu skaits. Palielinās pacientu skaits slimnīcās. Tieši epidēmijas visaugstākās intensitātes periodā pieaug kopējā mirstība. Jūtams ir arī gripas izraisītais ekonomiskais slogs – šo pacientu ārstēšanai katru sezonu tiek tērēti lieli finanšu līdzekļi, arī cilvēku darbnespēja rada ekonomiskos zaudējumus.
Kādi ir galvenie gripas simptomi?
Parasti gripa sākas pēkšņi – cilvēks var pat pateikt precīzu laiku, cikos tā sākusies. Pirmie simptomi ir stipras galvassāpes, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 39 grādiem un augstāk, muskuļu un locītavu sāpes, izteikts nespēks, drudzis, sauss klepus, aizlikts deguns. Vēlāk šiem simptomiem var pievienoties arī iesnas. Maziem bērniem var būt vemšana un caureja. Parasti slimība ilgst piecas dienas, un, ja nerodas nekādas komplikācijas, nedēļas laikā cilvēks izveseļojas.
Vai pieļaujama pašārstēšanās, ja ir aizdomas par gripu?
Ja slimība norit vieglā formā, gripas ārstēšanai nav vajadzīgas zāles – nepieciešama atpūta un daudz šķidruma: silts dzēriens, zāļu tējas, sulas. Ja ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38,5 grādiem, jālieto pretdrudža līdzekļi un citas zāles, kas atvieglo simptomus. Ja pēc trim dienām augstā temperatūra nesamazinās, arī dzerot pretdrudža zāles, noteikti jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, jo tā var būt pazīme, ka radušās komplikācijas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 14. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
M
Latgalīts
un